A čangaliski ?

am . . .

Anekdotes iz dzīves ( noklausītas Varakļānu meliorācijas brigādē 80-tajos gados )

Algas dienā, kā likums, veči samet pa piecītim un turpat ģērbtuvē korķē vaļā. Kad, maķenīt iesiluši, sāk stāstīt savus piedzīvojumus un anekdotes.

1. Stāsta Ontons:

Aizgojam, bļac, ar bratanu dzerevņā iz kozam. Veramīs – sēd visi kai pī motes zorka ! Navaid nikaida žorta. Nu kū, nūčāram malnu koču, aplējam ar petroļeju. Kai dadūram spicku – vot beja žorta ! Kačš uz škiuni, škiuns dag, kačš uz klēti, klēts dag, kačš uz moju, moja dag ! Bļac, pus dzerevņas nūsvila. Ūtrā dīnā atgoja gordovojs vaineigūs givt, nabeja pidžaku kur pakort !

2. Pītera petļāga ( stiprā alus ) recepte:

Jojam klēpi vaivareņš kod zīd, paceņu dusta i biszoļu pēc goršas. Visu uz spaņa voreita jivdins. Bratans vīnu čarpagu kai īrova – gar zemi. Treis dīnas napasamūda. Sūteju suobri pēc gordovoja, lai nok noves aktu sastodeit. Atgoja gordovojs, pasaklauseja bratanu – teica dzeivūšūt. Izrova treis čarpagus ! Nūteica maktan lobs, no krepteigs, daudzi lai nadzarūt i aizgoja da sovas sātas.

3. Stāsta Bričevs ( frontinieks )

Tis kačkur Pūlejā beja. Nakts. Visa rota guļ, tikai es nē. Rotnijs beja nūlicis bļindažā par vakķoru pī teļepona. Iz reižu ap čatrīm nū reita – zvons ! Nūcaļu trubku – dzieržu pazeistamu bolsu:

· Sveiks, Bričev, ite Staļins zvona.

· Pasaklausīs, pītiks gulēt. Cel rotu augšā, joīt uzbrukumā !

4. Bričevs turpina stāstīt savus varoņdarbus.

Naktī aizabraucu uz Noģļu karpu deiķīm teiklus izlikt. Vroģi nivīna nav, viss klusu. No kod ateirūs matrus desmit nū krosta, kai saslādza prožektorus ! Palika gaišs, kai pī Prokorovkas ! Učastkovijs klīdz sovā maķugaļņikā:

· Bričev, es tevi radzu !

· Brauc molā !

Dūmoju – skuju – bez ceiņas napasadūšu ! No, bļac, kai soka nū puļemjota stročeit ! Kai lūdes gar bikšu storām soka šveikstēt ! Nūbraucu molā. Soku učastkovijam:

· Tu kū, vacu prontinīku izneidēt gribi !

Kai grīzu jam par pordeli, gor zems gon. No tur vasala sotņa beja, sajēma muni. Desmit rubļu štrapa izlika.

5. Stāsta Jezups, brigadieris.

Tis pī Murmaškānīm beja, kod tūs lelūs laukus rokām. Piermudīnas reitā visīm pokmels kai mūra moja. Es verūs, tai bišku nūstok lauku sāta, tīm točna ols pagrabā jobūt. Nu es ar ļiņeiku pa prīkšu it kai mēreidams taisni pagalmā īkšā i dauzdkausinīks traktors aiz muņa metrus divdesmit tura kursu starp moju i škiuni. Izaskrīn orā saimenīce, šķeibi lokotu golvā, porbejusīs kai dīgs, zūbi klab !

· Kkkas ttte bibibius ?

Rodu jai planu, vai tod šī tur kū sajādz:

· Melioracijas trase, saimnīceit, īzeimāta ikurat pa jiusu pagalma vidu. Tiuleit raksam pori ! I rodu jai uz draudeigi rūcūšū daudzkausinīku . . .

· Vai dīveņ, vai dīveņ ! Vai tod navar koč kū sarunot ! ?

· Nu, soku, ja kaids struceits ols biutu skaidrokai dūmošanai, mošk i varātu koč kū . . .

· Vai, meiļī, lobī ! Pilns pagrabs ar struceišīm ! Ņemīt tik drūši, kuru gribat !

· Es vēļ īskrīšu ustobā, kaidu šņapstuku pagodošu !

Nū tīs mojis aizabrauca ontleigs skats. Daudzkausinīkam prīkšā uzsīta čatri spaņi muceņa ar olu i mēs ar Joņi kabeinī ar divīm polšīm i brangu gobolu žāvāta speķa . . .