Pilsēta.Pārdevu savus sarkanos gumijas zābakus un šodien nožēloju.Ielas sacukurotas ar sāli, dubļi un ledus...Brrr... Mani nabaga īsie ādas zābaciņi to visu vienkārši neizturēja un padevās.Sunene divreiz atteicās iet tālāk, sacēla ķepas un lūdzās, lai nesu. Mazā netīrele! Kā lai es tevi nesu, ja mans gaišais mētelis kliedz, lai to nedaru. Jūtami , ka zeķe zābakā ir slapja un garīgais ir uz nulles. Mani neiepriecina ne pavasarīgais gaiss un pat ne doma, ka rītdien varbūt sazvanīšu pārdevēju, un dabūšu citus gumijas zābakus.Lai nu kāds man tik pārmet, ka tik, , prastos, , apavos staigāju. Mājās ķeros pie remontdarbiem, sameklēju balto līmi, riktīgi saleju zābaciņa smaidā un pabāžu slimo zābaciņu zem smagās taburetes. Tik nu man praktisko iemaņu pietiek, pat lepojos ar sevi. Sunene laimīga tikusi zem krāna, duškabīni negribējās sacūkot, kurš tad to tīrīs. Tad nu sākas mans iemīļotais seriāls-Alpu dakteris.Sižets kā sižets, bet nu superīgie kalnu skati.Bauda... ....laikam vēl jāielej vīna glāze , un mietpilsoniskā dzīve turpinās. |
