Tā ir viena no visbiežāk sastopamām acu slimībām

Jāņu vakarā pie estrādes es iepazinos ar sievieti, kurai bija konjuktivīts. Viņa, nākot man tuvāk klāt, tā arī teica: "Es gribu dejot, bet man ir konjuktivīts! ". Skaļā mūzika un cilvēku ņurdoņa liedza man precīzi saklausīt to, kas tieši viņai ir, tāpēc viņa atkārtoja vēlreiz, bet tik sarežģītu medicīnisku diagnozi no lūpām tomēr viņai nevarēju nolasīt. Tāpēc palūdzu, lai viņa savu sakāmo uzraksta uz lapiņas. Skricelīgā rokrakstā viņa uz salvetes uzšņāpa: "Dejot gribu. Man ir konjunktivīts. Patīk Paula dziesmas". Es uzsaucu mūziķiem skaļu "Kuš! ", viņi rimās spēlēt. Sieviete viņu virzienā nokliedzās: "Lūdzu, melodiju no filmas "Ilgais ceļš kāpās", puiši! ". Septiņas reizes viņi spēlēja, septiņas reizes mēs dejojām šo lēno deju, un es nepārtraukti pie sevis klusi murmulēju: "konjuktivīts, kon-junkt... tfu, kon-k0n-kon, mur mur mur, ai, ai, ai". Pēc pēdējās dejas es, pavisam saguris un izlādējies, viņai ausī iečukstēju: "Es ilgi domāšu par tavām acīm! ".