TURPINĀM PELDĒT jeb 2.diena jūrjā :D

Visi, izņemot kuģa stūrmani, pamodāmies pēc nakts ballites ap pusdienlaiku. Pamosties it kā pamodāmies, bet piecelties kājās nebija tik vienkārši, jo aiz noguruna un jautrā prāta bijām sakrituši šķērsām cits citam virsū (tikai lūdzu nepadomājiet ko piedauzīgu! ) Haotiskajā kaudzē bijām samaisījušies dažādu tautibu pārstāvji, turkus un kurdu bēgļus ieskaitot. Kā pēdējie nokļuva naktī uz kuģa, mēs vairs neateramies, bet bija jautri. Kad notrausās virsējās cilvēku kaudzes kārtas, tad kājās varēja pieslieties arī apakšējās. Pieslieties un pat nostāvēt uz divām. :D Lielu apjukumu visos izraisīja nez no kurienes uzradusies kājas protēze. To pēc kārtas piemērīja visi, kas pamodās, bet pielaikojot, tā nevienam īsti nederēja, jo trešo kāju (nezkāpēc! ) nevienam nevajadzēja. Vēlāk izrādījās, ka kājas protēze aizķērusies vēl no iepriekšējās kuģa apkalpes (pirms 2.pasaules kara).

Brokastīs, kas notika ap pusdienlaiku, apetīte visiem bija laba, kad pirms brokastīm tika izdzertas pāris mučeles ar skābu kāpostu sulu. Ko ēdām brokastīs, es vairs lāgā neatceros, jo nebija jau arī īsti ko atcerēties. Bet kaut ko jau ēdām (tobrīd bija pārāk liels nogurums pēc nakts dančiem meklēt ko ēdamu uz piekabinatās baržas, tāpēc pārtikām no tā, ko atradām uz kuģa). Matrozis, piemēram, notiesāja tukšas konservu bundžas etiķeti, kurai pa virsu uzsmērēja sviestu. Dažiem palaimējās vairāk, piemēram kapteiņa palīgam, kurš virtuves stūrī atrada un nokasīja uz sienas pielipušu ceptas olas pusīti.

Pēcpusdienā vīrieši ķērās klāt vaļu medībām, piekodinot kuģa sievietēm pagatavot sātīgu maltīti vakariņām. Rezultātā pāris vaļus viņi arī nomedīja (vai arī vaļi nomedīja mūsu večus), bet kāda starpiba, ja beigās tāpat viņi visi kopā atradās uz baržas. Vakarā par godu vaļu medībām, pēc kārtīgas maltītes atkal gāja vaļā dejas, šoreiz bez grādīgo dzērienu klātbūtnes - skaidrā prātā un pie pilnas apziņas. UZSTĀJĀS mūsu kuģa stiprais dzimums ar trofeju deju. Bet galvenais dienas notikums - kuģa parūku meistare, kura bija naktī pa to burzmu pazaudējusi savas brilles, noturēja abu vaļu plikās pļešas par vīriešu pļeškām un izgatavoja tiem abiem kārtīgas parūkas.

(turpinājums sekos)