Savādie radījumi

Ieraušos savā imperatores tronī. Drusku jāpadomā par vīriešiem. Tādi savādi radījumi. Sākumā lēkā no priekšas un pakaļas, izpilda visas kaprīzes. Tad, paši zinat kas un tad pēc laika aizskrien citas princeses iekarošanā. Pēc laika atkal uzrodas. Sākas visādi blā, blā, blā, tiri - piri. Domā ka esmu kaut kāda Ibsena Pēra Ginta Solveiga. Vecie romantiķi! Nē, mīļie tā nav! Nenoliegšu patīkami jau klausīties ka esmu vislabākā, visjaukākā, visforšākā utt. Bet vai pirms manis viņiem nebija dzīves pieredzes? Kaut kā neliekas. Viņi vēl saka, ka sievietes nezina ko grib. Mēs labi zinam, ka gribam bagātu princi (bagātam arī ir zirgs), kurš tērē savu bagātību mūs lai iepriecinātu. Un gribam seksuālu baudu, ko princis sagādā. Ne viss iebāza, izvilka. Pēc tam jāzīlē bija kaut kas vai nē. Nav ko laiskoties pa troni ar kroni. Jāiet uz ķēķi makaroni jāizvāra un kotletes jāizcep.

youtube.com/watch?v=Ft58ulUwL1s