Nekas, ja nepiepildās

Izbrīnā iepletu acis. Tikai 6439 km līdz Otavai! Un, toreiz, izsvītroju no piecgades plāna pārcelšanos uz Kanādu. Nē, man vajag tālāk. Došos uz Austrāliju līdz Kanberai vismaz 15325 km. Drusku tālāk. Un atkal visi mani sāka atrunāt. Izdevās nobaidīt, lai domu atmestu. Nē, ne no krokodīliem, bet rāpojošiem indīgiem radījumiem. Tur tie esot vairumā un indīgāki par mani. Man esot jāpaliek tepat. Cik maza Zeme, pat nav tāla stūra, kur paslēpties. Kur es vispār varu aizbraukt? Kā savus spārnotos draugus atstāt? Vismaz man par mierinājumu viņu dzimtene ir Austrālija. Uz Kānādu aizbraukšu tāpat pastaigāt. Tagad ierakstu plānotājā, atrast kādu siltu sānu, kuram pieglausties. Ja jāpaliek, tad lai būtu jautrāk. Jā, un kurš man nopirks atpakaļceļam biļeti no Otavas. Līdz tai man pašai sanāks.

youtube.com/watch?v=wUjHLeimYLc