Pilsēta

Eju pa pilsētu , kura ir tukša.Mani soļi atbalsojas ...Atskatos.Kāds lēnām dodas pretējā virzienā.Viņš baidās no manis , es baidos no viņa.Dīvainas , sireālas izjūtas.

Logu rūtis noraugās manī ar smīnu, un es samulstu.

Te pēkšņi garām pabrauc policijas mašīna.Policists skaļā , skarbā tonī lasa pavēli, ka nedrīkst iet kopā vairāk kā diviem cilvēkiem.

-Vai manu suni uzskata par otru?

Meita zvana un atgriež mani realitātē.

-Kur esi?Tava mācību stunda ar mazdēlu tuvojas.

Esmu tik priecīga , ka tomēr aiz durvīm un logiem kūsā dzīve!

Sestdiena.

Sarunas rakstot.

citi ieraksti Lapsa18 d-grāmatā (~358)

Komentāri

jozolsen: Adaptācija

2020-03-30 18:58

Damodara: Apsveicami, ka pie Jums reido policisti. Nebūtu slikti, ja Jelgavā varētu ieraudzīt, vismaz pie veikaliem. Vakar pie Ozolnieku Elvika ieraudzīju šadu skatiņu, 6. pusaudzes apmēram 12.13.gadīgas, izbira no veikala un selfojās bariņā, apķērušās, ar sejiņām salipušas, saskūpstījās un smiedamās lēni aizgāja. Kur viņas vēl ies, Dievs vien zin. Briesmīgākas tas, ka viņām ir ģimenes, kur ir pa divi un vairāki ģimenes locekļi, dažāda vecuma. Re kur ir ne vairāk, kā divi. Nemiers ir.

2020-03-30 21:13

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.