3.diena

Neiespējami pagulēt. Naktī visapkārt gaudo suņi. Pilnmēness. Saullēktā nostrādāja skārdeņu signalizācija. Skrienam pārbaudīt. Krūmu biežņā kustība. Iespējams - inficētie pārojas. Pavasaros tā gadās bieži. Žanis saka - drīzāk kāds meklē papardes ziedu. Zieds palīdzot pret sērgu. Skaļi bļaujot aizbaidām tālāk no apmetnes. Žanis ir neizstājams, jo prot bļaut vairākās valodās un taisīt atbaidošus ģīmjus. Brokastīs dzeram tēju un aizkožam ar lašmaizēm. Sviesta nav. Ir majonēze. Majonēzes ir daudz. Majonēzes ir vairāk nekā gribētos, lai tā ir. Tieši pirms diendusas mūs pārsteidz kaimiņu kolonists. Atveda kartupeļus, bija beidzies benzīns. Es zināju, ka cilvēks ar godīgām acīm nepiekrāps. Stāsta, ka netālu no viņu apmetnes esot aprakta mašīna ar griķiem. Domājam. Žanis saka, ka vajag riskēt un iet rakt. Es nepiekrītu. Svarīgāk pietaupīt spēkus. Un griķi nav lašmaizes, tos ar majonēzi neēdisi. Cita lieta – pelmeņi. Vakarpusē pamanām zaglīgu ēnu. Uzmanīgi pielavamies. Ieraugām ielu tirgotāju. Aicinām pārlaist nakti nometnē, jo ārā bīstami. Inficētie var būt visur. Nedaudz pašaubījusies viņa piekrīt. Cienājam ar majonēzi un dzeram tēju. Stāsta, ka Rietumos inficēto ir daudz vairāk, bet Āfrikā sausums un neraža. Es domāju - tās nav labas ziņas. Žanis saka, ka tur vienmēr ir sausums un neraža. Vakara apgaita. Viss mierīgi. Pazudis augļu punšs. Žanis saka, ka laikam nebija aiztaisīts un izgaroja. Man aizdomas, ka pie vainas tirgotāja. Divi litri punša neizgarotu dažās stundās. Radio neslēdzam, ir jau vēls. Ar bažām gaidu rītdienu. Baidos par etiķi. Kartupeļus apraku zem ābeles, tos neatradīs. Žanis paliek pieskatīt tirgotāju līdz rītam.