Vienkāršība vai sarežģītība.

Vienkāršība nav mana "bāka".
Ir daudz lasīts, ka viss dievišķais, augstais, cēlais ir vienkāršs.
Visdrīzāk jau cilvēki šajā vārdā ieliek atšķirīgas jēgas. Kā arī, ikvienai lietai ir divi galējie stāvokļi, un katrs pēta kādu sektoru uz šī vektora, un, tikai to arī apzinās.
Ja runā par cilvēka domāšanu - tas ir sarežģīšanas process.
Tikai tas, kurš domā ir cilvēks. Tikai pilnveidojoties domāšanai - smadzenes dzīvo un ir veselas. Dzīvot ir jēga tikai ar veselām smadzenēm.
Tikai sarežģītais sniedz dzīves piepildījumu... piem. savstarpējās attiecības.
Tikai sarežģījot savus dzīves uzdevumus mēs izdzīvojam, evolucionēšanai - vēl vairāk jāiespringst.
Bet, viss piedāvātais, drīzāk - uzspiestais dzīves iekārtojums mums atvieglo dzīvi, jo vairāk vienkāršo - jo mazākas izredzes izdzīvot... jo tad instinkti izbeidz mūs motivēt dzīvot, vēlme dzīvot ir tikai apstākļos, kad nav labi, kaut kas trūkst, t.i. ir vajadzības. Nedrīkst paļauties vienkāršības ilūzijai. Un nav lietderīgi sevi lieki mocīt.
Jārada interesanta sarežģītība.