Vērtības, situācijas un attiecības.

Sabiedrībā mēdz spriest, ka VĒRTĪBAS ir pamats cilvēka izvēlei un rīcībai. Šāds apgalvojums ir vietā, ja runa par koncepciju un ideoloģiju, bet, ja runā par cilvēku, kā dzīvības formu, tas nav tā. Vērtības vienmēr rodas ārpus paša cilvēka, tās nosaka, faktiski uzspiež - vide un sociums.

Cilvēks var dzīvot tikai sociumā, tāpēc attiecību veidošana ir vienīgā cilvēka esības forma. Runa par visu lomu attiecībām.

Cilvēki domā, ka viņi ir Personības, man arī labpatīk tā domāt... bet, viens pats cilvēks - var teikt, ka viņa NAV.

Man ļoti patīk klausīties Andreja Kurpatova lekcijas. Te ir viena, no kuras zemāk izvilkumi:

https://www.youtube.com/watch?v=_N96G7vE-QY&fbclid=IwAR3CbovQO_ThgwzizJLXBq6VisamGrg_-ncj-kYFQFY

TJIVTa1rZISOXOD0

Reālo cilvēka uzvedību nosaka:
- vispirms situācija, nevis vērtības. Piekam, ja situācija tiek niansēta ar kādu papildus apstākli, tad rīcība var krasi mainīties;
- sociums nosaka vērtības - kas labi, kas nav labi, pēc kāda šablona ir jāuzvedās;
Bet ir problēma - vērtības nav lietojamas vispārējā veidā.
Tās ir instruments, ar kuru “iedzenam” citus cilvēkus kādā vēlamā uzvedības modelī un lietojam šos instrumentus - lai noskaidrotu attiecības.
Cilvēku uzvedību nosaka smadzeņu pieres daivu funkcija - "bremze", kas noformējas tikai 23-25 gados. Tā ir spēja ielūkoties nākotnē - apzinoties, ka sociālai rīcībai ir sekas. Smadzenēs notiek "diskusija" par dažādiem rīcības modeļiem - nākotnes paredzēšanas process, kas bremzē spontānu rīcību un ļauj izvēlēties harmoniskāko rīcību. Lēmums tiek pieņemts nevis vadoties no vērtībām, bet atkarībā no tā - KĀDA NĀKOTNES VERSIJA PATĪK VAIRĀK!
Formāls vērtību uzskaitījums neiedarbojas uz smadzenēm, uz smadzenēm iedarbojas - "nākotnes bildīte".
Otra cilvēka rekonstrukcija palielina varbūtību, ka nākotne patiks, jo varēs izstrādāt tādas uzvedības stratēģijas un RADĪT SITUĀCIJAS, kas patiks otram cilvēkam, un viņš būs gatavs sadarboties abpusēji izdevīgi, kas dos vēlamo rezultātu arī man.

Ar rekontrukciju saprot - iegūstot zināšanas par psihes tipiem - iejusties otra "ādā", mēģinot ieraudzīt pasauli ar otra acīm, iet ar viņa kājām un darīt ar viņa rokām. Tas ir vienīgais veids, ka saprast citus. Tas ļauj paredzēt otra reakcijas un rīcību, kas palīdz plānot un būvēt savu Realitāti - adekvāti "ierakstot" tajā citus cilvēkus.
Tas ir tas "maģiskais" attiecību veidošanas process...