Silti ap sirdi

Sievietes rūpējas par saviem putniem, vismaz es. Kopš ieviesu sev jaunus čivinātājus pagājis laiks. No viņu puses pārbaudes izturēju. Piem., agrā rīta stundā ķērcot lidot. Abus iesviedu būrī ( tas jau nekas, ka būris paliek vaļā). Otrā dienā bija pārunas, kurš pie kura dzīvo un kā jāuzvedas. Pēc dažām naktīm, viņiem bija atkārtojums. Atkal tika iesviesti būrī un otrā dienā pārunas. Trešajā reizē, agrā rīta stundā sēdēja netālu no gultas un skaļi čivināja (modināja gulošo princesi). Pateicu, ka esmu pamodusies un pagriezos uz otriem sāniem, bet viņi apklusa. Bija arī trauksmes reize. Pamodos no ķērkšanas un maza lidojoša objekta skaņas (boeinga). Meitene mani modināja, jo puika bija iekritis vietā no kuras netika ārā. Tad sāku nojaust, ka viņu dzīvē man ir vieta un tieku novērtēta. No sākuma viņiem patika aizkaru stanga. Tad atklāja foršāku vietu - lustru. Tur pārsvarā arī dzīvojas, būrī ieiet tikai paēst, reizēm kādu laiku padzīvojas tajā. Visu laiku pietrūka, kad pārnākot mājās viņi ar mani nesasveicinās. (Iepriekšējais spārnotais draugs, parasti dzirdot slēdzam durvis priecīgi iečivinājās.) Sanāca darbīga nedēļa. Agri no rīta gāju prom, vēlu vakarā atgriezos. Todien izgāju jau ļoti agri un pārados vēlāk kā parasti. Ieejot iekšā dzirdu kāds lido. Nu ko viņi pa tumsu var lidot, nodomāju. Ieslēdzu koridorī gaismu un man pretī priecīgi bļaudams viens lido. Izrādās puika mani nogaidījies. Lidoja apkārt un priecīgi čivināja. Drīz atlidoja arī meitene priecīgi čivinot. Vispār centās mani no kājām aiz laimes, ka pārados, nogāzt. Tā silti ap sirdi palika. Esmu uzņemta viņu bariņā.

youtube.com/watch?v=Nm3MWwJnEbw