![]() | |||
|
Iepazīsties
350 lietotāji on-line
76 jubilāri
Populārākie
Iztaujāšanas centrs
Vakara plāns
Skaties
Foto albumi
Foto vērtēšana
Lasi un piedalies
Pieredzes apmaiņa
Interešu grupas
Dienasgrāmatas
Dzejoļi - dzīvā dzeja
Noderīgi
Sapņu tulks
Filmas, kino
Apsveikumi
Par oHo.lv
Palīdzība
Atsauksmes
Reģistrētiem lietotājiem
Reģistrēties
Aizmirsu paroli!
|
Dienasgrāmatas (blogi)
Geisha: Es jau biju savu sāpju ceļu izgājusi tāpēc arī ļoti labi sapratu kolēģītes stāvokli. Nevarēju skatīties kā viņa pusdienas ietur tikai ar bietēm, jo gaļai jau nebija naudiņas. Ļoti labi zinu kā ir kad 2 saldējumi 2 bērniem ir pār dārgu.
#5 2019-08-19 15:49 Marija_Anna: Ir reizes, kad problēmu samilzumā nepieciešams skats no malas un neatkarīga doma , kas iezīmē " vienu ceļu no .. " .
Tādās reizēs cilvēks vārās savās domās kā atvarā. Jātiek pāri un tālāk. #2 2019-08-19 06:33 nazis: Tā ir milzīga laime, ka mēs nezinām, kā būtu, ja būtu darījuši/nedarījuši, palīdzējuši/nepalīdzējuši, vai tad būtu labāk vai sliktāk tam cilvēkam. Katru reizi palīdzot, motivējot mēs daļēji arī uzņemamies atbildību par otra dzīvi.
#4 2019-08-19 10:35 Geisha: Var iedot cilvēkam zivi un viņš šajā diena būs paēdis. Taču var iedot makšķeri, lai pats iet un makšķerē. Manā gadījuma es iedevu makšķeri un arī dažus tārpiņus.
Man patiess prieks, ka viņai ir daudz darba, ir nauda, nokārtojās privātā dzīve. Viss ir ok. Un tomēr kolēģīte ir kādus 10 gadus jaunāka par mani un vēl jau nejūt, ka strauji tuvojas izdegšanas sindroms. Nedrīkst cilvēks strādāt 14 stundas dienā. Nedrīkst. Pēdējais brīdis manīt savu dzīves ritmu. #6 2019-08-19 15:57
Pārējos 3 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji. Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji. |