NIEKI

Kapitālisma rītausmā, 90. gadu vidū, vairāk uz otru pusi, kad biju izstājies no nacionālo romantiķu pulciņa, proti, sapratis, ka jaunsaimniecībai dažādu faktoru dēļ nau tādas īsti pielietojamas un taustāmas nākotnes ne man, ne ģimenei, aizgājis [gan uz laiku, un ne pavisam] no kultūras druvas kopšanas, jo raža bija niecīga un bērni mazi — nepabarosi ar kultūras un izglītības liesajiem augļiem — .. strādāju kādā reklāmas aģentūrā, amats gan bija tāds neskaidrs, proti, biju gan skrējējaģents, gan tekstu autors un reklāmu redaktors, gan radio reklāmu un TV projektu menedžeris [režisēju pat vienu 20 min. regulāro raidījumu, vēl tagad kauns]. Laiki bija vēl jauni, biroja aprīkojums ar skaņu studiju gana vērtīgs, signalizācijas ierīkošana dārga un neefektīva, telpas pirmajā stāvā, rajons naktī krimināldīvains, ar caurskrejamu pagalmu tīklu. Tā nu tika iedibināts naktssarga amats, proti, mēs sadalījām to savā starpā. Dienu strādājām normāldarbu, nakti sargājām tā augļus :D. Pozitīvais bija neierobežota pieeja datortehnikai, pat tīmeklītim. Vairums bija jauni cilvēki, proti, studenti, kam pašiem vēl nekā tāda nebija; mobilie telefoni arī ne katram, skraidījām ar peidžeriem.

Sākumā gan lielāko daļu dežūru pievāca aģents Pūkainais, kungs ap 40+, motivējot, ka viņam bērni [audzināja viens, sieva bija pamukuse] un dikti vajag naudu [maksāja tiem laikiem labi — 10 latu par nakti un ķepās, skolotāja mēnešalga, šķiet, bija 47 lati pirms nodokļiem]. Proti, dežurēja trejas diennaktis pēc kārtas, tad vienu nakti atdeva citiem. Bija mums piedraudzējies sētas kaķis, kas gan te nāca, te atkal nenāca — barojām uz platās āra palodzes, kad pieteicās [pirkām tolaik vēl dārgo kaķu barību] .. Tā kādu laiku viss bija labi. Tomēr Pūkainais nebija parēķinājis savu izturības rezervi. Vienu rītu birojs izskatījās makten dīvains. Ledusskapis virtuves vidū [pēc plauktu stāvokļa izskatījās, ka Snaige ir bijusi apgāzta], mēbeles bija rīkojušas dejas .. proti, viss izskatījās pēc mērena grautiņa. Pūkainais sēdēja aiz sava galda ar dīvainu stingu skatienu [aizmirsu piebilst, ka karojošs nedzērājs].

Stāsts bija apmēram tāds .. protams, nekādi laupītāji vai sociāli bezatbildīgas meitenes un draugu tusiņš. Pēc pusnakts Pūkaino viss bija sācis besīt .. mēbeles maisījušās pa kājām, sācis tās pārkārtot. UN ledusskapis tā sācis trokšņot, ka beigās viņš to bija mēģinājis piekaut .. vēl kaut kādi gļuki .. tad esot bijuši trīs vai vairāk kaķu [stāstot to skaits mainījās], kas lauzušies pa logu .. izbēris visu kilogramu sausās barības uz palodzes [tā stāvēja kaudzē neskarta, nekādu kaķu nebija bijis] .. un visam kronis vecā kaimiņiene, kas trijos nākusi uzmākties [satikām, sūdzējās par trokšņiem naktī]. Iedevām vīram trīs brīvas dienas, lai izguļas. Turpmāk dežūras sadalījām tā, lai katram iznāk normāli izgulēties.. Un nebija vairāk nekādu poltergeistu un piekautu ledusskapju :D.