Pētera Radziņa biedrība.

"Ģenerālis Radziņš prata apvienot savā darbā visus trīs cilvēces cīņas līdzekļus – zobenu, spalvu un vārdu. Kad dzimtene prasīja, viņš tvēra zobenu, patiesībā arī ne tiešā nozīmē, bet tikai ar savām zināšanām mācīdams, kā vadīt zobenu tiešiem karotājiem, lai cīņas darbs atnestu vairāk svētības dzimtenei. Kad karš bija galā, ģenerālis Radziņš visus savus spēkus veltīja armijas izglītībai, visiem spēkiem cenzdamies pacelt mūsu virsnieku tiklab militāro, kā arī vispārīgo gara izglītību. Ja apzināmies, cik svētīga visai mūsu izglītības lietai bija Radziņa cenšanās pēc mūsu virsnieku izglītības pacelšanas, lai tie savukārt celtu izglītību sev padoto kareivju starpā. Par to arī tiešie mūsu izglītības vadītāji sajūt dziļu pateicību aizgājēja priekšā. Ģenerālis Radziņš nekad nemitējās uzsvērt, ka bez visām tehniskām cīņas ierīcēm un līdzekļiem pats svarīgākais faktors cīņā tomēr ir karavīru gars, un tādēļ šim garām jāpiegriež galvenā uzmanība. Neviens cits to neprata labāk darīt, kā nelaiķis pats ar savām plašām īsti profesoriskām zināšanām. Viņš mācīja ne tikai speciālas militāras zinātnes, bet arī vispārējās izglītības priekšmetus, kas karavīriem nepieciešami, - kara vēsture un militāro psiholoģiju. Viņš rūpējās, lai karavīri pazītu arī dzimtenes vēsturi un prastu dzimto valodu, un ja mūsu armija ir tiešām ne tikai vispārīgi militāri, bet arī latviski izglītota savā garā, tad te ir arī ģenerāļa Radziņa nopelns." Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr.10 (01.10.1930.)

P.S. Sīkāk kas un kā, meklējiet plašajās aizspogulijas ( i-neta ) dzīlēs. Personīgi m, ani vairāk interesē viņa aizmirstības laiks, un vairāk kā neparastie nāves apstākļi, ja jums ir kādas domas, viedokļi, virziens kurā domāt, vērot, analizēt, dodiet ziņu man personīgi.