Uzpodiņu aicinošā melodija.

Labdien tālās aizspogulijas tikumīgās Alises, ij varonigie Shreki :-)))

Iesildoties varam vienRitmiski padziedaties "Cikagas piecīšu" `( 1 ) dziesmas ritmos.

Šis stāsts ko jums stāstīšu nebūs vairs jauns,

Jo visiem ir zzināms, cik naktspodiņš ļauns,

Tad es kaisligi namāti skauju,

Un dejodams viņu uz guļamistabu rauju,

Es tai kaislīgi čukstu, jums skaists dekolte..............................,

Bet vai.......................naktspodiņs gadijienā nav jums pagultē. ;-)))))

Mūžu dzīvo, mūžu mācies, jebšu biji duraks dzimstot, ij duraks ari nomirīsies ;-)) Liekas, sens, tik sens bij tas laiks, tik daudz gadi nodzīvoti, šķiet sasniegts morālās impotences pusmūžs, ar pienākošoss kašķīgumu, piem. skandalēties no rītiem, kad "brīvprātīgās apkalpošanas personāls"man mīļo, pierasto treju ķīmiskā cukura karotīšu vietā, nepieber ne vienas, motivējot to, ka MĒS ( kas tie tādi iraid tie meeeesss ?, njisaprotu ) esam ortodoksālie vegāni, ij t.t.

Lab, biķi aizfantazējos, kā būtu, ja būtu.. atgriežos pie aicinošās naktspodiņa tēmas :-))) Visus šos gadus nekad, nekad, nebiju aizdomājies, kapēc, kapec skanot šai liegajai meldijai(2), man no skaistas bērnības allaž prasas skriet uz nakspodiņu.

Vis ko minēšu citējot tālak, ir precīzs citāts (3), bez man piemītošajiem izskaistinājumiem, vai oriģināl texta sagrozīšanas.

Maza bērna kakināšanas dziesma.

Ak tu, mana pakaļiņa

Nu es tevi dancināšu,

āāā, ēēē ( tālaka textā izlaidīšu āāā, ēēē )

No podiņa, uz podiņu, pašā poda dibenā,

Jo mazāk gribējās, jo ilgāk dancinās,

Podiņam zaļi sāni, vidū balta dvēselīte,

Rībēdami, ripodami, iztek poda dibenā,

Jo raženi norībēja, jo saulīte atspdēja,

No podiņa uz podiņu, pašā poda dibenā,

Kas sacija Nevajaga, kas sacija Negribās,

Ak tu mana pakaļiņa, nu es tevi noslaucīšu.

1968

Komponists Imants Kalniņš. Dziesma sacerēta kādā no vasaras dienām Dikļu pagasta `Saulītēs", kur dažas nedēļas uzturējās Imants, Helga, un divgadīgā Dana, ja neskaita mani. Kāda no Danas podiņošanas reizēm nedeva vēlamo rezultātu, un mēs ar Imi nospriedām ka jaizveido, tādi kā podiņošanai buramie vārdi. Teksts un mūzika tapa uz kartām pēdām, un radītās dziesmas iedarbība bija simtsprocentīga, tāpēc iesakām to lietot līdzīgos gadijumos. Paša komponista izpildijumā (4) ( vokāls un taustiņi ), dziesma izskanējusi televīzijā, un ne tikai (5).

Apciparotie apskaidrojieni.

1-Čikāgas pieciši, skumji ka nosacīti nesen, mūžibā aizgājis leģendārais grupas dzinējMotors Legzdiņs, un ļoti nesen vecais Streips ( TV sejas Kārļa Streipa onkuls USaino zemē ). Katrā ziņā, viņu atstātā dziesmu pūra lāde ir dziedama, ne viena paaudzē vien.

2-Atzīšos savā lauku zēna grēciņa, kad nekad, nekad nesmu dzirdējis šo dziesmu ij viņas pavadijumā, ritmā veicis podiņoānas rituālu.Kristietības lietotajos vārdos runājot "Lai met ar naktspodiņu pirmais, kurš ir bez dziesmas nedzirdēšanas grēka "

3-Grāmata, Viks ( Imanta Kalniņa brālis ) Viktors Kalniņš "Dziesma ar ko tu sācies" 1996 A.Mellupes SIA BO "Likteņstāsti"izdevums.

4-Galīgi nēsmu sertificēts KalninuLogs, bet, cik man zināms, Imis raksta lielisku, latviskai mentalitātei vairāk kā atbilstošu mūziku, bet visu vārdus mūzikai irrakstijis viņa brālis Viks.

P.S. Kāda ir jūsu personīgā pieredze, saistībā ar šo lielisko podiņošanas balādi, neslēpiet sveci zem pūra tautieši, ka nesanāk saukt pažarniekus, padalaties ar savam podiņošanas emocijām, izjūtām.