Veco gadu pavadot...

Jauns gads tūlīt sāksies.Cik tad vairs palicis, dažas stundas un varēšu kļūdīties rakstot jauno datumu, kamēr atkal nepieradīšu.Salāti sagriezti, atlicis vien sevi savest svinamās izskatā.Apsēdos pie galda izdzert kafijas krūzi un kā vienmēr, domas pašas panesās.Jauns gads, jauns sākums, vajadzētu jaunas apņemšanās, taču savā vecumā apzinos, ka pēkšņi neatklāšu sevī tieksmi nodarboties intensīvi ar sportu, smēķēšanu nomainīju pret elektrisko 3 gadus atpakaļ un nav pietiekamas vēlēšanās pārtraukt, lai stimulētu gribasspēku, nekļūšu par jaunu, labāku cilvēku - dzīve mani ir izveidojusi par to, kas esmu un diez vai iedomātā vēlēšanās pusnaktī spēs mani izmainīt, tas ir pacietīgs darbs no dienas uz dienu sīkumos.Pagājušais gads izteiktāk par citiem pierādīja, ka teicienā "ar ko jauno gadu sagaidīsi, ar to pavadīsi" nav ne grama patiesības. Un mans ikgada rituāls visa mūža garumā, gadiem mijoties sadedzināt lapiņu ar trīs vēlēšanām, ir zaudējis savu ticamību. Galvenokārt tāpēc, ka gada beigās vairs neatceros, ko vēlējos.Neticu vairs brīnumiem un no tā kļūst nedaudz skumji. Un padzisusī kafija neuzmundrina tā kā gribētos... Ko īsti man gribētos no jaunā gada?Laikam jau vērtības, kam nav ekvivalenta naudā.Lai bērni neslimotu, lai neviens nenodotu un nesāpinātu, lai es spētu savest kārtībā savu iekšējo pasauli, lai galva skaidra un lai pietiek spēka ar visu tikt galā. Un ja paliek pāri vietas vēl kam, tad kripatiņu laimes.Pārskatu savu vēlēšanos sarakstu un brīnos, pieticīgi kaut kā...un tajā pašā laikā, pats vērtīgākais pāris vārdos. Un lēnām sāk dzimt apņemšanās jaunajam gadam.Padomāšu par savu veselību un centīšos mainīt pa sīkumam savā ikdienā .Pievērsīšu vairāk uzmanības savām vēlmēm, laimīgām mammām ir laimīgāki bērni. Pa solītim vien padarīšu jauno gadu labāku par iepriekšējo, galvenais noticēt saviem spēkiem. Nu re...un ap sirdi vieglāk palika.Izdzeršu vēl vienu kafiju un iešu saposīšos vakaram.Un pusnaktī sadedzināšu savu lapiņu ar vēlmēm, kabatā būs nauda, lai tā turētos visu gadu un uz sejas smaids.Varbūt vēl ne visai patiess, bet smaidīšu tikmēr, kamēr viņš kļūs dabisks un īsts.

Laimīgu un vieglu mums visiem nākošo gadu!