Nakts laukos.

Daudzi pilsētnieki nav izbaudījuši nakts mistiku laukos.Ap 19.00 iestājas krēsliņa , kura pāraug tumsā , taču gulēt jau neviens vēl netaisās. Ja nu sagribas aizskriet uz kādu glītu sirdsmājiņu , tad tik sākas: dīvainas skaņas nāk no tuvējā mežiņa , un tu saproti , ka tur klejošo meža dzīvnieciņu vidū tu negribētu atrasties, tad pa lielceļu aizdrāžas kaimiņu milzenis - suns un tu nodrebi , jo neesi parliecināts , ka tev neiekostu, tikko esi nomierinājies , kā jūti, ka kūti, kuru jau vairākus gadus neizmanto, kāds šaušalīgi pīkst un tev jau zosāda uzmetas , domājot par tām milzīgajām žurkām, kuras pat nokož vistas.Uh - esi veiksmīgi ticis istabā! Visi protams par tevi smejas, bet , ejot laukā, pieklust.Laukos tu vari nakts vidū sagaidīt visnegaidītākos ciemīņus un sarunas izvēršas tik interesantas , ka tu apbrīno sevi, ka tik pacietīgi vari uzklausīt vietējo meitu donžuānu , kurš vēl līdzi atvedis bezzobainu būtni , kura izrādās viņa trešā izbijusī draudzene un pie tam tagad dzīvo ar viņa draugu , kurš viņu aizdevis šim braucienam , lai nebūtu garlaicīgi.Nez kur brauc , nodomāju! Apkārt tak bezdievīga tumsa! Ak mašīna salūzusi un pie mūsu mājas .

Vai mēs nevaram, iestumt?

Mēs protams varam iestumt , bet tas neizdodas.Izrādās cilvēks tīri lādzīgs un liek mūsu nojumītē uz galda konjaku. Tas tiešām bija labs konjaks! Kas atliek-dzeram ....un pļāpajam.Tv programmu maz , internetu nevelk....beidzot varam izrunāties.Laukos arī dzīvo cilvēki , varbūt ikdienā kopā būtu pagrūti, bet ir nakts mistika.....un ar katru mirkli paliek interesantāk.