Grāmatplauktā brīnumi sēd

Pārkārtojot grāmatplauktus, uzgāju kādu grāmatu, kuru nebiju ievērojusi. Nezinu, kā tā pie manis nokļuvusi. Iespējams, ka bijusi tai maisā, kuru sen atpakaļ bijušā darba kolēģa sieva grasījās mest atkritumos. Cita izskaidrojuma nav, jo pirkusi to neesmu, vietējās bibliotēkas veco grāmatu atkritumu kastēs tā nav bijusi, jo nav bibliotētas apzīmējumu. Ā, ja nu vienīgi vēl esmu kādā reizē savākusi no bibliotēkas plaukta “Lasītājs dāvina lasītājam”. Bet diezi vai… drīzāk kolēģa sievas maisā bijusi.

•

Arvīds Grigulis “Labvakar, Kamila! ”, Rīga “Liesma”, 1984.

Pašķirstīju, figņa kaut kāda.. Izlasīju beigās recenziju. Atšķīru sākumlapas. Pašķirstīju vēlreiz. Acs aizķērās 194.lpp. Hm, kaut kāda dīvaina dzeja. Atšķīru lapu atpakaļ, ahā, re kur ir sākums šim te..

“Trīspadsmitā vēstule (Dzejoļi tanku formā)”.

•

Tā nu iespaidojos un uztapināju savas pirmās divas tankas. Nu protams, ar Gintu acīs :)

•

•

•

Mākoņi blīvē

Putni tik cēli spēlē

Saule slēpusies.

Debesīs rīta ausma

Ceļ atkal mani spārnos.

|

|

Teici, ka mīli

Starp dienām un naktīm tik

Tas atplaukst ziedā.

Nav pasaulē mīļāka

Par Tavu acu skatu.