Padodos, jāsadzīvo

Es neesmu šovus saskatījusies, tos neskatos. Sen jau esmu sapratusi, ka ļaunu nevienam nedrīkstu novēlēt. To arī nedaru. Domāju tikai labas domas un novēlu visiem tikai labu. Kļūstot vecākai, notiek vairāk dīvainas sajūtas, nonāk informācija nezin no kurienes. Es no tā gribēju aizbēgt, centos to apslāpēt un ignorēt. Likās tas sanāk. Nesanāc. Vienu nakti uz rīta pusi tā melnā ieradās pie manis. Dīvaini, bet es no viņas nenobijos. Kad pazuda, tad gan baisi palika. Nodomāju, ja vēlriez tuvāko dienu laikā redzēšu, tad jāmeklē ārsta palīdzība. Neredzēju, bet.... . Pēc pārs dienām aizgāja uz viņpasauli viens no savējiem, mīļajiem. Sapratu, es neaizbēgšu no dīvainām lietām. Man ar to būs jāsadzīvo. Izstaigāju ar sveci māju, vēl kadiķis jāpadedzina. Ko tālāk? Jāpieņem, to kas notiek un nav vairs vērts pretoties.