Smīklu osorys (turppynõjums)

Jõ sovaižõk paliksim slymi un võrgi.

Tai apkolpõs roboti mīsu un goru,

Grīzs orgānus „līkūs” ar lāzera storu,

Un morāli mõcēs, lai kõrteiba zaltu,

Lai naskaustu ļauni voi kaimiņu paltu.

Izdzeivoi nakauneigī

9

Aiz kotra cylvāku raksteita burta,

Aiz gunskura savteigā nūlūkā kurta,

Aiz lūdis, aiz zūbyna, slepenu čukstu,

Ir miljonim likteņu – dzāstu sirds pukstu...

Voi Platona pilsātā pītryukst jīm sauļis,

Ka atstõj pēc sevis tik dubļus un grauļis?

Augstõk par valsti cylvāks pats sev,

Un dzeivnīka ilkņi dominei jau.

Kai veidõt komūnu un zeļt?

Kai dzeivõt, lai navaidzātu peļt?

Kur atrast cylvākus bez varys kõris,

Kū nav vāļ bazneic-darvins skõris?

Ledus laikmeta īrodumi

10

Ar cyukys kõji sūmā valkūs sātā,

Pasaulī, nu cyuku bērem saleimātā,

Voi leidzeklis pareizs, voi tikai mõns,

Bet dzeiveibys limiteņš galeigi plõns...

Ar tīvu prõtu ķerūs pi rasnys dūmys:

Voi atbylst praseibys saturam nu sūmys?

Voi munai mīsai vajag svešu mīsu ēst,

Un itõ dēļ vysu, kas kustīs, plēst?

Voi evolūcej’ procesā maņ zornys topa eisys?

Voi tūmār radzūt ašņi põrņem treisys?

Bet Indejā, kai valk bez gaļis,

Voi valnu dzan nu sovvaļis?

Ledus laikmets tai kai beidzīs,

Globāls sasylums jau steidzīs,

Dreiž jau paļmys pūrūs augs,

Un anakondys kačus sātmaļī žņaugs.

Laiks jau kuņģi trenēt augļim,

Audzēt sprūgys tai kai Maugļim,

Zõļi pļaut na tikai lūpim,

Bet ar’ sev – un nabyut skūpim.

Loba cylvāka vajag daudz!

11

Smadzenis taukūs seņ jau maun dīkā,

Dīna un nakts izķyust kai prīkā,

Vādara dēļ pi golda ņyu stõvu,

Rūkys par eisu, lai aizasnīgt plõvu...

Dabiskys lītys nūteik kai myglā -

Bērneibā varēju skrīt riksī žiglā,

Tagad kai tvaikūņs sveistu un elšu,

Taida ir taisneiba – voi ta as melšu!

Mīlys frontī vyspõr fiasko –

Naglõb ņi zõļis, ņi akcejys Kasko,

Bet kū as te syudzūs – vajaga lemt:

Voi peirāgõt tõļõk, voi õrā jūs vemt?

Izteireit tõrpus, svaigu ēst zõļi,

Mutī vairs najimt ņi zivi, ņi cõļi,

Destilēt yudiņi, bodõtīs sausā,

Un skraidēt ap mõju sūleitī gausā?

Pateik maņ godus bezjāgā streipõt,

Nagrybu mīsai par gūdu te laipõt,

Uz svoru kausim ir ķeiseļs ar keksu,

Bet pretējā pusī bõka ar seksu...

Izvēļe skaidra – dzeivei nav jāgys!

Lai dzeivoi tī, kam rybys kai lāgys,

Ēst bez māra – muns dzeivis saucīņs -

Kai mēnesneicā vylka kaucīņs!

Kod nūmēršu napaceļs maņi pat seši,

Rūktury nūlyuzs un nūsveiss jīm pleši,

Cepļa mute arī par šauru,

Sazõdžēs mani zam svineigūs tauru...

Lopsa kai mõjdzeivnīks

12

Maņ lopsa sātmaļī rūk olys,

Jõm nav ņi sõkuma, ņi molys,

Un seņ kai izāsti ir vysi cõļi,

(tod vāļ, kai duraks, staigõju ar võļi...)

Bet tys bē seņ – mes tagad draugi,

Un lobums reāls maņ, jo raugi:

Nav vajadzeibys vairõk turēt kaču,

Un atbaida jõs smoka jebkuru začu.

Vairs peļis naskraida pa goldu,

Un nanūgrauž maņ keksu soldu,

Pat dõrzā bītis, kõpusti ir vītā,

Un zači nalaiž zūbus myzā cītā.

Jai navāg ustobā pi myura šņõkt,

Un navāg maņ pēc zivim nõkt,

Un navāg suņam kaulus tērgā jimti,

Tai ītaupeiti nu jau euro symti.

Paļdīs, tev rudõ viļteiba par mīru,

Par klusumu nu suņu rejom teiru,

Par ustobu bez blusom, blaktim,

Un mīreigom nu peļu trūkšņim naktim.

Offisa džungļūs

13

Acs pret aci, cics pret cici,

Amazõnis dola „šprici”,

Kurai vysa vara byus,

Un par kundzi boram kļyus.

Nogi nikni skrõpej vaigus,

Mēļis lõdej võrdus baigus,

Motu šķipsnys vējā grīžās,

Zvāru dvaša koklūs sprīžās.

Kantorī vyss kõjom gaisā,

Tai kai karnā baisā,

Itei vakance byus zõrks,

Karalīnis cīneigs mõrks...

Vysys īneiss, vysys skauss,

Tai kai vudu ērkšķus sprauss,

Aprunõs un bedris raks,

Tai kai žurkys ašni laks.

Te nu augšys glõbējzvons:

„Jyusim veirīts byus kai gons,

Tai ka nav ko škāpus lauzt,

Un aiz acim tenkys gauzt! ”

Oklais kaimiņš

14

Kai maņ ar jaunū kaimiņu aprast,

Navaru ačgõrnū dobu jõ saprast,

Volūdā muteigs un mīleigs uz vaiga,

Bet dzeivoi jis tai, it kai apkõrt ir taiga...

Nu pilsātys simtim valk veceņu sāta,

Vinolga, voi mežģīnēs jei, voi pupaikā lātā,

Bet maņi jis naradz – naceļ ni ocu,

It kai as veļs voi āsti jam prosu.

Taidu kai as te kai sātmaļī mītu,

Nagribi Anneņu, jam kaut voi Grītu,

Ašņis ar pīnu – atraitņu bors,

Voi laukūs starp lūpim našpetnys gors?

Varom kaut zyrgu kaut traktoru vadēt,

Ja cīženi vāga, varom pat radēt,

Jā, trausluma myusos kai mõla pykā,

Bet īzakūd – redzeisi, - kai rupmaizis rykā!

Cik var ar smolkmaizem pīpiļdēt esmi,

Sajyuti, izbaudi dabisku dvesmi,

Mes tai kai nīlzirgi gonomēs pļovā,

Un sapņojom īkļyut sirsneņī Tovā...

Tu skotīs uz dzeivi caur bikšu prīkšu,

Un vērtei tik õreibu nazynūt īkšu,

Mes varom Tev põsokys lasēt voi dzeju,

Un sveču gaismā uzlyugt uz deju...

Virtuvis mõkslā mes põrspējom Dīvu,

Jebkuru var drūši jimt sev par sīvu,

Peirāgi, kotletys voi napoleoni,

Byus jī kai svētbiļdēs bazneizu zvoni.

Tai ka, puis, kõrnojom soki: „Atā! ”

Ite nav malnūs un casnāku vatā,

Ite ir sirdis, kas syt zemis takti,

Un sorgõs Tev mīru i dīnu, i nakti!

Papardis zīdūs

15

Sirds caur dzeju lac maņ õrā,

Kod Tevi radzu kleitā võrā,

Gribīs zvaigznis svīst pi kõjom,

Pīna ceļš lai vad uz mõjom.

Un vinolga, kas Tu asi,

Nagrybu pat redzēt pasi,

Pat vinolga kai Tev võrds,

Vysu mīļõts voi pat bõrts.

Jimšu Tevi kaidu radzu,

Tev jau kõzu gultu sadzu,

Sērmī bārzi byus kai sorgi,

Saudzēs myus kai kremlis Zorgi.

Līcinīkūs styrnys, skudrys,

Mīlys lītõs jõs ir gudrys,

Jõs bez Geica plānõt mõk,

Tod, kod saimis veidõt sõk.

Guļsim sauļis klēpī meikstā,

Spākus smeļsim kotrā deigstā,

Leidz pat gaiļim sleigsim skovõs,

Lai zīd mīla acīs Tovõs...

Patīsī lauki

16

Kas maņ nu to, ka zeme grīžās,

Voi tys paleidz dzeivõt maņ?

Pusi goda acs solā sprāgoj,

Un apturēt tū navaru ņikai.

Nu par kū maņ cīta myga,

Sapņu vītā - māslu styga,

Burkonu koč kaida voga,

Un blokus bõba ņedotroga…

Un dūmeigs verūs asj iz sērmu kači,

Kas peļi nūģyus, žņurga tū kai vacu zeči.

Tīpatj man blokus solmu cysõs,

Bõrzdains õzs ar kõrnu kozu *ysõs…

Celīs broļ, jau mīti gaida,

Sīvys sirdeigus jau skotus raida,

Īsim sātmaļi augšā stutēt,

Un vyspõr - gona gaisu mucēt.

Vāļ zõļe gūvim jõpīpļaun,

Peiļis jõizlaiž, lai maun,

Cyukom ēsti vajag dūt,

Un vyspõr gryuts ir laukūs byut.

Zynu vīnu – atnõks zīma,

Pilna klēts, tod byus jau sīna,

Pogrobs pampss nu buļbom, bītem,

Vaŗēs acarautj pa „blītem”.

Golvā vaicõjums tik rūzõs,

Tys ir sapnis – ci tõrpi grūzõs?

Voi lobõk dzeivõt naprūtom,

Voi „popu” ozūtē i nagrybom?

Põrdagušīs drūšinõtõjs

17

Pats sevi ar dūmom peru un sytu,

Nu kaislis as bāgu – uz mīlu as krytu,

Jauneibys muļķeibys seņ jau „aiz borta”,

Bet mīlētīs gribīs kai bērneņam torta.

Spūguļs kai nūdevējs špļaun vysu sejā,

Grumbys nav cīneigys aproksta dzejā,

Sērmuma iskapti treis zamo prõza,

Gon smīklu, gon osoru metamorfõza.

Vēļ nabēdneigi acs raugos meitõs,

It sevišķi, kam cyskys eisõs kleitõs,

Pret loģiku, pret prõtu mīsa streikoj,

Un emõcejys na pa jūkam reikoj.

Jau kurū godu sirdsmīrs svešs un tõls,

Kai peļdētnapratējam jyurā mõls,

Voi gryb sirds draugu bādõs, leiksmī,

Voi tikai maigu rūku teiksmi?

Varbyt caur internetu meklēt bryuti,

Un vaicõt: „Voi Tu vāļ kaut kū jyuti?

Voi jyuti vajadzeibu sauļis lāktus vārõt?

Voi atļaunīs pēc mīlesteibys kārõt?”

Un tys ņikas, ka pasis vacums spīž,

Ik vokoru uz kopu pusi vērtīs cīž,

Ja mērķis byus – mes Bregus sevī slēgsim,

Caur bodu un salātim nu vacumdīnom bēgsim!

Nazabeist, ka izaverūs as pēc vaca veča,

Patīseibu uzzynosi vokorā zam deča,

Kaut gon voi tei mīla, voi tys grāks,

Tik un tai - tys vysa dzinējs – eļļņis spāks!

Tai sēžu, sapņoju, bet laiks ād sovu,

Jys apād vysu grybysspāku tovu,

Voi pītiks speita radēt jaunu mīlu,

Voi nūzašpļaut un aizbraukt vērtīs Nīlu...

Tī pētēt mūmej’ apraksteitõs saitis,

Apdūmojūt sovys dziļbumbys-kautis,

Un atpakaļ grīžūtīs, skrīt mežā īkšā,

Kur prīdis, kur zõļa un smilšu nava prīkšā.

Un tikai ite saprast, sajust dobu, auru,

Kai pylnu trauku – na smilšu pulkstiņi cauru,

Ar gordu muti baudēt dzeivotprīku,

Bet mīlesteibu uztvert ka