Smīklu osorys

Smīklu osorys

1. Daļa

Latgalīša svātumi

1

Kas šudiņ latgalīšam svātums?

Voi svāts ir aizjyurzemju lātums,

Kū atvad tērgūņs baiļos bõls?

Voi myusu kuģam tys ir mõls?

Voi katūļotīs Dīva jēdzīns?

Voi reita rosā zyrga zvīdzīns?

Voi stypra sāta bārnu pylna?

Voi klusums, kuru traucei dzylna...

Varbyut tos mõla trauku dzīsmis?

Voi atzeišonõs mīlesteibā brīsmis?

Voi danči gaišā Leigū reitā,

Vainogā nu pučom peitā...

A ja nu šašlyki ar šmakovku pi upis?

(kod sīvys bļaun: „Lai raun jyus Jupis! ”)

Voi buļbu lauka svaigīs rokums,

Kas myusu senčim byutu trokums?

Voi kopusvātki pylnim kausim,

Kurus leidz dybynam mes rausim?

Voi Zīmyssvātki, Leldīnys un Jaunīs gods,

Kod klõti goldi un nadraud bods?

Voi pseido naatkareibeņis glõsts?

Voi syltīs pīns tik tikū kõsts?

Kas myusūs laimis eifõreju roda,

Kas naļaun sēdēt – kai õzeits boda?

Voi kultūra, kas vairojās kai sēņu spõrys,

Un vysur pazeist bārnus nu zemis Mõrys,

Jo taidu volūdu šai sauļī nava daudz,

Vinolga kaidūs kokteiļūs jū jauc!

Par vušku, kaču, šmuku meitu,

Un skaļini nu klyugom peitu,

Par dzimtos zemis zylõm acim,

Mes kolpõsim pat Dīvim vacim...

Latgolai

2

Vasals, burtõtõj šū ryndu,

Blokus nadzērd glõžu šķindu?

Nu tod turi muti vaļā,

Dūmõšu as bolsā skaļā…

Voi par komunistu laiķim,

Nūslāptim aiz malu tvaiķim,

Kod par zynõšonu nostu,

Čukčim varē byut par gostu.

Voi par tagadni un reitu,

Voi par cereibeņu gleitu.

Kas par vysu svareigõks,

Teirõks, mīlõks, gareigõks?

Voi cylvāks lykumus pats roksta,

Voi sīva ar alkiuņi jam boksta,

Byutiski, kas vušku cērps,

Un syltu adēkļi sev ģērbs.

Dažs peļ dzymtbyušonu, spaidus,

Sociķim jau raida smaidus,

Un zam čekys maisa sagys,

Indej myus kai bārzus čagys.

Bez veseļeiga egoisma tautas neikst,

Zam nakauneibys slūga kautri ļeikst,

Ik dīnu svešā mēļī laužūt dūmys,

Jīm pīmāroj tik pabērneņu lūmys.

It vysys tautus kādreiz izvirs, gaiss,

Iz altāra kod pēcnõcējus laiss,

Tik akmeņi jūs kõjõs peisīs,

Un osorys par diženumu leisīs.

Tai myna saime-tauta, arī ērst,

Ar senim šovinisma kompleksim vēļ sērgst,

Ņi Tālavys, ņi Imerys jau sen kai nav,

Un cilvēceņi sveicinojūt soka „čau”.

Tai nasaprūtūt ačgõrnismus mutī jam,

Kai sābri, bezdibenī braucūt, klīdz: „Ņi vam, ņi nam! ”

Uz izmērsteibys slīkšņa pedaļus jau myn,

Tik dzarstātīs un lomotīs jī zyn.

Kai bārnim mõcēt Dainu slāptū jāgu,

Lai nafanoj par malnu gotu sāgu,

Bet sovys zemis ašņi dzeislõs jyut,

Un vīnmār lapni soka: „Latgaļai byus byut! ”

Voi šviļpaunīka treļs pi sirds jīm īs,

Voi tusāsj jī, kur šampāņīti līs?

Bez vēsturiskos apziņis jī tukši byus,

Un cytys tautas smīs: „Nu kū ta jyus...”

Nav svareigi, cik reliģeju okli miglā mejom,

Nav svareigi pat viršu panti dzejom,

Ir svareigs tikai ģenētisko gora spāks,

Tū iznicinot tīšām byutu grāks.

Kaids ezotēriķs burtoj bībeli ar Talmudu,

Cyts meditej zem kūka, un tāloj Budu,

Voi markys krõj, voi copēt brauc,

Visatļauteiba jīm vysim prõtus jauc.

Liberalisms, demokrāteja – tys pats kas anarheja,

Šudiņ ētiku mes apģyustom pi Rītum’ Geja,

Reit zornys õrsteisim pi zūbu fejom,

Najādzūt, kõ patmaļõs mēs yudineiti lejom...

Amerikāniski nūskiuty zõlõji un sejis,

Nēģeru reps un šamaņu bungu dejis,

Voi tī byus myusu bārnu sapņi?

Voi sirdsapziņa ļaus, voi byusim lapni?

Tī, kas soka, ka asam jauna tauta – maloj!

Iz myusu nacīņis pret vēsturi jī zaļoj.

Jīm izdeveigi nūļīgt jātvingus un prūšus,

Un ignorēt i lītuvīšus, i latgaļus it drūšus.

Saņ bišu mõkūņs līpu zīdu smõrdā,

Nav svareigi, kai kotru biti gūdoj võrdā.

Tai pat i myusu tauta – bite zīdā,

Kas nektaru vāļ dūd, bet ir jau brīdā.

Kai cērceņi mes lūbom õdu nūst,

Un meklejom ik lopu, kur var kūst,

Kai truši vairojamīs vaiga svīdrūs,

Pat viagru ar kamasutru jemom bīdrūs.

Kaids gola produkts byus – vīnolga,

Un dzaltonī pi Volgys dzīdõs: „Volga, volga! ”

Un nabyus boltīm kaulim vītys, ’

Kai nabyus malnzemis – tik klintis cītys.

Dzemdēb’nomūs frontys līneja ir vylkta,

Kai gaisma tuneļ’ golā – spylgta,

Bet femenistes amazõnis spēlej,

Un myusu tautai dreizys beigys vēlej.

Voi spurotīs, voi klusi aizīt – izdzist,

Vāļ dūmõs sprāgõt, bet dorbūs izmist,

Ir kotra rūkos tautas likteņs lykts,

Un azimuts nav nūteikts strykts.

Var pakõst vysu: ticeibu i sātu,

Var nūpērkt treileri, kai šķiuņi lātu,

Bet ģenētiku nadreikst nūlaist pūdā,

Un saslaukūtīs, põrtapt ūdā.

Bezdzelžu verdzība

3

Mīgainom acim verūs uz īlu,

Kai senejīs prīsters, kas vārõja Nīlu,

Gar lūgu plyust ļauteņu ikdīnys jyura,

Un daudzim nu jīm dzeiveite syura...

Cik aiztecējs yudiņa Ēģiptī, Reigā,

Jys arī kai cylvāks naskur skrīn steigā,

Naskam grib atdūt sakrõtū sporu,

Kotru nu sauļeitis sajimtū storu.

Yudiņam labi – jys vīns vysos sejõs,

Nu kabatys kabatā mytrums jam dejõs,

Jys pats sev porõdnīks, kreditors, tīsa,

Jys vysur vīns – vīna jam mīsa.

Tauteņom gon šajā jūmā īt gryuti,

Gribīs jīm mašini, dzevūkļi, bryuti,

Gribīs kai lelīm restūžus blatot,

Un vīsmīļam lapni baronus latot.

Deļ itõ jī gotovi bučõt kam vāga,

Bez malym un lišķeibys naskaņ šei sāga,

Bezdzelžu verdzeiba – lūk kai tys saucas,

Banksteru sokys bez zīpem kod maucas.

Var meklēt sev važys un nabyut par kungu,

Kautreigam byut un kolpõt par jungu,

Uz sveša kuģa, kas drūši šķeļ viļņus,

Kai buldozers leidzynoj likteņa ciļņus.

Bet var jau kaunu nūrakt un īt,

Põr’ golvom ar savteibys nagūdu skrīt,

Gūdkõri patmīlā pucēt ar slavu,

Un kritiku uztvert kai nacylu šķavu.

Un vysi kõp yudiņī kai pyrmū raizi,

Un likteņa upe kai prūt dola maizi,

Kuram, kas yudiņi šķaida ar ašņi,

Byus pylna mõja un kokli byus rasni.

Tīm, kam dzīsmis un izprīca prõtā,

Kam valni rõdīs pat vasara kõtā,

Kas četrõpus myglā taisneibu ūsta,

Pat prīsteri naglõbs nu peļneitõ pūsta...

Bite kai skūlõtõjs

4

Biteite vīnmuļi programmu pylda,

Jaunõkõs mõseņis šyuneņõs sylda -

Draudzeigā lūkā kust vysa saime,

Dabeigys tendencis – lūk kur ir laime!

Culvāks kai zvārs sovvaļys borā -

(izņemūt ēbrejus – jīm tykumi torā...)

Bazneicā klusi kai enģeļi sēž,

Tikū pa durom – valns valnu plēš...

Savteigīs ego kai karūga kõts,

Jo lišķeigūs malūs tīk treneits ik prõts,

Vyss, kas nav sagrõbts, tīk našpetni skausts,

Ik kūpmontys gabaleņš paguļtī rausts.

Bet biteitis... Biteitis? Biteitis svātys!

Jõs nazūg un nalaupa lobumus sātys -

Vīnõtā dvesmī ceļ gaismys pili,

Lai kõrteigi pīpiļdēt cyltsmõtis siļi.

Divys slapnys dvēseleitis

5

Meitine kačeiti dūmeigi žņurga -

Slapna un solta ir Dinaburga…

Rudins lopys grīžās gar seju,

It kai aicynoj – uzlyudz uz deju...

Bet dančym ir beigys – sirsneņa skumja,

Skuķeite saprūt, cik jei beja dumja -

Uzticē sevi vosorys princim,

It kai peleiti draiskulim Mincim.

Tagad uz sātu īt vīna baile,

Paputē lapnums un izzuda daile,

Tagad vyss beidzīs – nava kur īt,

Nagribīs kaimiņim vaļu ļaut smīt.

Vādars līn acīs ar kotru dīnu,

Kryuts arī brīst, lai veidõtu pīnu:

„Ak, tāvs, ak mõte - nasitit mani,

Asmu ar mīru pat strõdõt par gani! ”

Pateik jai lūpeņi vysaidi lobi -

Pretstatā cilvākim nauzdzan škrobi,

Jūs gūdeigõs acīs naradz pat vyltu,

Un mozumu vajag, lai draudzeibu šķiltu.

Šis sātmaļu kačs ar’ mīlu prosa,

Jam kotrs glõsts kai zõļeitei rosa.

Tai sēž oba divi dolūtīs bādõs -

Nagrib īt meitine kačeiša pādõs...

Dzeivei bez Heartstone – nā!

6

Var kārtīs pakõst mõju, sīvu,

Var likmēs zaudēt sovu Dīvu,

Var ašņi goldā litrim likt,

Un cerēt ņyu pi bankys tikt…

Bet naīt mūļķim eistõ lopa,

Un lobõs jū tik valgme kopa,

Kod kreditori markys leimēs,

Un bārni bursīs ķeilys zeimēs.

Ak, svātīs progress, glõbējzvons!

Ir beidzūt radeits azartgons,

Jys internetā kārtis dūd,

Kur raizi dīnā kvestus rūd!

Bez naudys vari drūši laist,

Bet azarts turīs – naizgaist,

Jo Blizards pazeist myusu psihi,

Jam pīdurkņos pa pylnam triki.

Bez prõta, prūtams, smogi īs,

Un spaņim svīdru mīsa līs,

Bet gon jau atīs trumpi eistī,

Un zaudēs paladini neistī...

Formys capumeņi

7

Rullēja konditors meikļi prīkš našķim,

Un juta, ka byus vīta kašķim,

Jõ capumu formys ir dzeivnīku veidā,

Un vegāni bõrsīs voi vyspõr īs reidā...

Plakātus zeimēs, bļaus pylnā reiklī,

Ka mīļõtī lūpeņi īspīsti meiklī,

Ka bārnus nu mozūtnis vuica reit gaļu,

Ka maizneica põrpylna blusu un spaļu!

Piketēs naideigi verūtīs lūgūs,

Lobõk jī sādātu sektantu krūgūs,

Tai tikai trūksnis un nerveņi čupā,

Un saeima nalemj voi likt gaļi zupā...

Nadūmoj aizlīgt ņi gaļi, ņi pīnu,

Štrunts, ka põlipi vēžoj ik dīnu,

Bez nūdūkļim valsts izgaiss kai mygla,

Kai vylka bīdāta stirneņa žygla.

Par indusim leteņim napõrtapt mirklī,

Jau vairõkõs paaudzēs naži kai irkļi,

Kas okluma apmõti maun ašņa jyurā,

Un nõkūtnis cylvākim grāks paliks pyurā...

Izciparõtõ morāle

8

Postulēja Azimovs lykumus robotim,

Tolkinens izdūmõ pasaiļi hobitim,

Lukass zvaigžņu karus vyrs cilvēcis plēte,

Viņ Rotšilds banķīru sistēmu slēpe...

Bet sistēmai itai pakļauts ik nīks,

Gon zõrka noglys, gon dzimšonys prīks,

Ar laiku, kod cylvāki dzeivõs kai Dīvi,

Jī mainēs mīsys voi izmērs kai līvi.

Un laikmetā šamā byus robotim spāks,

Jī šķirõs kas lobs ir, a kas, tai kai, grāks,

Un, prūtams, par vysu byus jõmoksoj dõrgi,