Viens solis no ģēnija līdz idiotam

Es te mazliet pafilofēšanu (domāšana esot cilvēka īpašība, bet sievietei neesot ieteicams, jo tas mazinot sievietes skaistumu...ehh).

Ja pareizi sapratu no rakstiem, materiālo dabu klāj 3 veidu materiālās īpašības 1)skaidrība 2) kaisliba un 3) tumsība.

Droši vien skaidribas labad derētu iekopēt par šīm īpašībām no rakstiem, bet nav laika meklēt. Mēģināšu izlīdzēties ar savu izpratni un emocionālo atmiņu. :)

Mēs visi (90%) atrodamies „kaislībā” , jo Dievam neticam un uzskatam, ka panākumi atkarīgi tikai no mūsu pašu pūliņiem.

Taču precīzāk varētu iedalīt tā.

1) „Skaidrībā”. Cilvēks, kurš netic Dievam, bet kuram ir labi apstākļi, drīzāk velk uz izpaušanos skaidrībā – viņš ir smaidīgs, apmierināts, viņam ir kontakts ar virsdvēseli, intuitīvi zin, kas ir labi un kas slikti, īpaši sliktas domas nedomā.

2) „Kaislībā”. Cilvēks, kurš netic Dievam, bet atrodas spriedzīgos – nelabvēlīgos apstākļos (karma spiež), izpauž virkni negatīvo īpašību – ir viegli aizkaitināms, kļūst lepns un skops, ir saspringts, bieži kliedz, slikti domā. No šādas spriedzes viņš pats slimo un no viņa radītās auras slimo apkārtējie.

3) „Tumsībā”. Cilvēki, kuri netic Dievam un ir pilnīgi pofigisti, neuztraucas ne par ko, nestrādā godīgu darbu, dzīvi uztver vēsi. Labprāt zog, slīgst atkarībās, nekas neuztrauc, līdzjūtību neizjūt. Viņiem ir laba veselība un arī uz blakus esošajiem neiedarbojas tik graujoši, kā var uzvesties „saspringts kaislībā esošs cilvēks”.

Cilvēkam būtu jāpaceļas pārī šīm materiālās dabas īpašībām,. Tāds cilvēks paliek mierīgs un harmonisks arī spriedzīgos apstākļos un tādam ir iespējams būt vienīgi garīgu ceļu ejošam cilvēkam (ticīgam). Es pat droši nevaru apgalvot, vai arī šī tipa cilvēki neiekļaujas pie „skaidrības”, bet pieņemsim, ka nē.

Paradokss slēpjas tajā, ka tie, kuriem dzīvē klājas labi un šķietami pareizi, paši sevi uzskata par gudriem, pareiziem un par pārākiem un ar lielu sparu nopeļ 2. un 3., lai gan viņi ne ar ko neatšķiras vismaz no 2.

Paradokss ir arī tajā, ka 2.tipa cilvēki, kas nav tik slikti kā 3.tipa pārstāvji (jeb - viņi ir tikat labi kā 1.tipa pārstāvji), nodara sev un apkārtējiem pat lielāku postu nekā 3.

Bet 3. tiek izmantoti kā „Dieva slikto darbu izpildes instrumenti” – tādi kļūst par teroristiem, kādu nobrauc, nosit, kad pienāk laiks. Un, galvenais, pēc nāves iekļūst dzīvnieka ķermenī vai nolaižas uz zemāk esošajām planētu sistēmām.

Dažreiz paradoksāli šķiet novērot, kā 1. cīnās ar 2, lai gan no 2.viņus atšķir tikai apstākļi, bet ne viņu īpašības kā viņi domā paši. Un paradokss ir tajā, ka tekošā režīmā 2.dara vairāk ļaunu nekā 3, jo viņu aktīvās negatīvās emocijas ir ņiprākas nekā 3., jo 3. viss ir vienalga (gandrīz kā jogi tikai ar pretēju zīmi – cietu sirdi), viņi pat savai veselībai nekaitē.

Nu un karma nozīmē to, - kad pienāk laiks, tad tā dušī „kaislīgos” (neticīgos – visus, gan 1., 2. gan 3. grupu) un tad vai nu cilvēks no sava saspringtā stāvokļa krīt uz leju un kļūst arvien niknāks (2) vai pofigistiskāks (dzer, atkarības – 3) vai ceļas uz augšu caur garīgo ceļu.