Izvēlies skriešanas vietā iet raitā solī

Jau vairāk nekā gadu esmu nomainījis auto un sabiedrisko transportu pret iešanu raitā solī vienmēr un visur. Dienā vidēji nosoļoju 12-14 kilometrus. Jāatzīst, ka panākumi ir fantastiski, jo šai laika posmā esmu nometis vairāk nekā 25 kilogramus liekā svara, un līdz ar to visas no tā izrietošās sekas u. t. i. nezinu, kas tas ir muguras un citu orgānu sāpes.

Pievienoju dažas atziņas par skriešanas aizvietošanu ar raitu iešanu:

Kas notiek ar lieko svaru?

Sportošanas laikā pakļaujot sevi mērenai un vidēji intensīvai slodzei, mūsu organisms enerģiju ņem no tauku šūnām, ļaujot tām sadegt ātrāk. Savukārt, sportojot augstā intensitātē, enerģija tiek gūta no ogļhidrātu rezervēm, liekajam svaram attiecīgi krītoties lēnāk. Tieši tāpēc iešanu neskaitāmi speciālisti un mediķi atzinuši par vienu no ieteicamākajām fiziskajām aktivitātēm cilvēkiem, kuri vēlas uzlabot fizisko formu.

To pierāda arī kāds nesen veikts pētījums, kura ietvaros Tenesī Universitātē tika atklāts, ka cilvēkiem, kuri bieži staigā, dodoties ilgās pastaigās, ir krietni zemāks lieko tauku rezervju līmenis, nekā cilvēkiem, kurinodarbojas ar cita veida fiziskajām aktivitātēm.

Analizējot 80 cilvēku datus, kuras bija vecumā no 40 līdz 66 gadiem, tika secināts, ka pētījuma dalībnieki, kuri ik dienas nostaigāja lielus attālumus (distances mērījumi tika veikti ar pedometra palīdzību), lieko svaru zaudē ātrāk un kopumā ir slaidāki par cilvēkiem, kuras staigā maz, taču nodarbojas ar, piemēram, skriešanu, riteņbraukšanu vai citām fiziskajām aktivitātēm.

Kā tiek ietekmēta kaulu veselība?

Pēc 30 gadu vecuma organismā kaulu masa sāk sarukt, tiem kļūstot trauslākiem. Jo lielākai fiziskās slodzes intensitātei ķermenis tiek pakļauts, jo augstāks kļūst kaulu deformēšanās risks, savukārt sportošanas laikā ievērojot mērenu vai vidēju fizisku slodzi, tiek veicināta kaulu šūnu atjaunošanās, tiem attiecīgi kļūstot spēcīgākiem.

To apliecina arī Masačūsetsas Universitātē veikts pētījums, kura ietvaros cilvēki ik dienas devās 30 minūtes ilgās pastaigās, soļojot vidēji ātrā tempā, un pētniekiem atklājot, ka pēc šādu fizisko aktivitāšu uzsākšanas vidēji pusgada garumā pētījuma dalībnieku kaulu stiprība pieauga par 40 procentiem.

Kā mainās emocionālais stāvoklis?

Staigāšanas laikā organismā izstrādājas laimes hormons – endorfīns, rosinot noskaņojuma uzlabošanos, labsajūtas rašanos un dzīvesprieka vairošanos, kā arī sāpju mazināšanos un organisma atslābināšanos. Ne velti, tas tiek dēvēts par dabīgo antidepresantu!

Kalifornijas Universitātē veiktā pētījumā atklāts, ka jo vairāk cilvēki ikdienā pārvietojas kājām, aktīvi staigājot, jo laimīgāki jūtas, ievērojami uzlabojoties mentālajai veselībai un vairojoties pozitīvam pasaules redzējumam. Tas secināts, analizējot 37 cilvēku sniegtos datus, viņiem trīs nedēļu garumā ar pedometra palīdzību fiksējot dienā noieto soļu daudzumu. Tāpat tika analizētas noskaņojuma svārstības, nomāktības līmenis un pašapziņas līmenis.

Rezultātā tika secināts, ka tie pētījuma dalībnieki, kuri ikdienā nogāja visvairāk soļu, jutās laimīgāki, bezrūpīgāki un pārliecinātāki par saviem spēkiem. Laba motivācija, vai ne?

Kā tiek ietekmēta smadzeņu darbība?

Kā zināms, fiziskās aktivitātes uzlabo smadzeņu darbību un atmiņu, apgādājot smadzenes ar tām tik nepieciešamo skābekli. Tā rezultātā paaugstinās mūsu spēja apstrādāt uztverto informāciju, kā arī uzlabojas kopējais mentālās veselības līmenis.

Jāpiebilst, ka tieši staigāšana pozitīvi ietekmē to smadzeņu daļu, kas atbild par jaunas informācijas uztveri un apguvi, uzlabojot mūsu mācīšanās spējas.

Zviedrijā veiktā pētījumā arī atklāts, ka fiziskās aktivitātes ievērojami paaugstina radošumu, veicinot jaunu smadzeņu šūnu rašanos neiroģenēzes procesa laikā. Izdevumā Journal of Experimental Psychology publicēts arī pētījums, kurā apstiprināts, ka tieši staigāšana ievērojami paaugstina mūsu spēju ģenerēt jaunas idejas, radošumam un domāšanas ātrumam paaugstinoties pat par 60 procentiem. Tātad, ja cīnies ar problēmu, kurai nekādi neizdodas rast risinājumu, atliek vien doties pastaigā!

Kā tiek ietekmēta miega kvalitāte?

Kā izrādās, staigāšana veicina arī miega hormona melatonīna un labsajūtas hormona serotonīna izstrādāšanos. Fiziskās slodzes laikā paaugstinās ķermeņa temperatūra, savukārt tai pēc izkustēšanās mazinoties, iestājas atslābums, kas uzlabo arī naktsmiera kvalitāti. Tāpat fiziskās slodzes laikā organisms netiek pakļauts stresam, mums arī piemirstot par ikdienas raizēm, tādējādi mazinoties negatīvajām emocijām, kas nereti neļauj iemigt, prātā joņojot tūkstošiem domu.

To apliecina arī izdevumā Sleep publicētais pētījums, kurā tika secināts, ka cilvēkiem, kuri nedēļā nodarbojās ar mērenu slodzi 3,5 stundu garumā (kā izplatītākā fiziskā aktivitāte pētījuma dalībnieku lokā tika minēta pastaigāšanās), ir krietni vieglāk iemigt, miegam arī esot ciešākam un nepārtrauktam.

Jāpiebilst, ka pilnvērtīgs miegs un mērenā fiziskā slodze, ko nodrošina iešana, ir arī cieši saistīts ar citiem veselību veicinošiem faktoriem – lielāku mūža ilgumu, mazāku hronisku slimību attīstīšanās risku, labāku veselības stāvokli kopumā u.c..

Nobeigumā vien atliek Jums novēlēt izbaudīt iešanas prieku, un gūt no tā visu ko Jūs vēlaties!