mazliet par "pareizo" cilvēku... :)

Pareizs cilvēks ir tāds cilvēks, kas ir laimīgs..., jo tikai laimīgs cilvēks var būt vislabākais piemērs gan saviem vistuvākajiem un bērniem, gan citiem laimes meklētājiem...
Manuprāt, tas arī ir jebkura cilvēka dzīves uzdevums Nr 1 - uzdevums, ik brīdi mācīties būt laimīgākiem...
Lai visiem izdodās atrast katram savu „laimes atslēgu” ! :)

Dziesma par laimi :)

p.s. tiem, kam nekad nav gadījies, ieteiktu izlasīt Etjēna Žalenksa grāmatu „Laimes terapija”.

Mazliet no grāmatas:
Cilvēki šai pasaulē ierodas, lai mācītos. Nav ne labo, ne slikto, ne vinnētāju, ne zaudētāju, ir tikai dažādi cilvēki dažādās attīstības stadijās. Mēs attīstāmies no nezināšanas uz zināšanu, tāpat kā atstājam nelaimi, lai tiektos uz laimi. Neviens mācīšanās process nenorit bez kļūdām. Ir tikai jautājums par mūsu attieksmi pret tām – kļūda ir neveiksme vai tikai neizdevies / neveiksmīgs mēģinājums, lai sāktu no jauna...
Norobežojoties no nepatīkamām izjūtām, galu galā norobežojamies no dzīves. Atsakoties ciest, mēs atsakāmies no prieka just dzīvošanu. Noliegt ciešanas ir neiespējams uzdevums tāpēc vien, ka dzīvi veido gan prieks, gan bēdas, gan bauda, gan sāpes. Šie pretstati viens bez otra nav iespējami, kā nav iespējama diena bez nakts, vasara bez ziemas utt. Sūdzēties par to, ka jūtam bēdas, ir sūdzēties par to, ka esam cilvēki, nevis koki.
Pasaule nav mums naidīga. Cilvēks (mikrokosms) un universs (makrokosms) veido vienotu Visumu. Ja tā, tad kāpēc gan iedomāties, ka Visums varētu būt konfliktā ar savām sastāvdaļām? Arī cilvēkā (makrokosmā) katra viņa šūna (mikrokosms) darbojas kopīgās realitātes – dzīvības (Visuma) labā. Visas mūsu vajadzības ir lieliski piemērotas pasaulei un līdz ar to mums ir iespējas to apmierināšanai – gan fiziskajai, gan garīgajai. Kā būtu, ja mēs pārstātu nemitīgi sūdzēties par naidīgo pasauli un pamēģinātu baudīt izjūtas, ko tā mums dod? Mainīt sevi ir daudz pateicīgāks un ražīgāks darbs, nekā censties izmainīt pasauli.
Pastāvīgi, ik dienas, ik brīdi mēs izdarām kādas apzinātas vai neapzinātas izvēles. Visas šodien izdarītās izvēles ietekmē mūsu dzīvi nākotnē. Atsacīties izvēlēties arī ir izvēle, bet reti kad laba...
Lai nu kā, traģēdiju radīt vienmēr ir vieglāk..., laime ir vārīgāka, tas ir darbs, kas prasa pūliņus...