smiekli

Esmu atbrīvojusies no vēlmes satvert tukšumu, no bailēm palaist vaļā aukliņu.. es to vienkārši izdarīju tikko un jūtos brīva no tā smaguma

Es negribu runāt..gribas smaidīt... smaidīt ...smaidīt...smaidīt....
Tam, pat, nav iemesla..varbūt kāds mani aplipinajis ar smaidīšanu...Gribas palekties..un apgriezties ap savu asi..sasist plaukstas,un vērot kā iztramdītie baloži paceļas spārnos.
Iekrist sniegā..satvert to, uzmest gaisā....un dungot neizskaidrojamo "la..lalalala...la...la"
Lai pasaule domā,ka šodien jūku prātā...
šodien atdodu parādu sev..pietiek skumt...šodien smaidīšu dziļi sevī...no sevis uz āru,un atpakaļ ...Aplipināšu Tevi ar smaidu,ko nejauši garāmejot raidu...un še Tev bērnišķīgais nedarbu mirdzums no manām acīm...
Smaids vairo smaidu....un šodien to gribas grābt saujām..un kaisīt kā dzirkstošas zvaigznes pār pilsētu,kamēr to ieskauj nakts,lai no rīta Tevi tie pamodinātu kā putnu čivināšana...l