Vientuļnieki

Viņš savai mātei ir vienīgais lolojums. Nu labi, ne nu gluži lolojums, bet dēls. Tēvam gan ir arī citi bērni, bet nez vai tie būtu radušies, ja savam pirmdzimtajam nebūtu uzlicis mīksto. Māte - cienījama sieviete. Ne tikai dēlu uzaudzinājusi (nosacīti, jo viņš uzauga pie vecāsmātes), bet spējusi pat izcīnīt atzīstamu vietu sabiedrībā. Viņš... Nu ko viņš? Viņam vairāk neko nevajag. Izdara savu darbu un pārējā laikā brīvs kā putns. Bija jau savulaik dažas, kas gribēja privatizēt, bet nav jau šis kaut kāds auns, kuru sievišķi vadīs un kaut ko uzspiedīs. Kad Zaiga stāvoklī palika, arī iedeva naudu abortam - nu nav bezatbildīgs. Tad bija tikai 34, krietni par agru, lai jūgtos ģimenes sakās un vēl piedevām ar sievieti, kura, iepriekš nesaskaņojot, paliek stāvoklī! Tagad, kad tūlīt būs 43, gan jau var domāt par ģimeni. Viņš ir nobriedis. Tikai ir viena ķibele - sievietes visas kaut kādas ne tādas - vai nu apbērnojušās, vai izplūdušas, vai karjeristes, kam attiecībām nemaz nav laika. Neraža!

_________________________________________

Viņa ģimenē bija vecākā, dabūjusi auklēt sīkāko māsu un brāļus, jo mātei bija veselības problēmas, bet tēvs pēc ceturtā bērna piedzimšanas, attiecīgi mūžīgā nemiera, sāka dzert. Nekad viņai tā nebūs! Nekad! Ja kādreiz būs bērns, tad ar pēdējo zvanu, kurš tagad tik sāk tuvoties. Patīk jau vīrieši, ellīgi patīk, bez vīriešiem arī nebūtu tur, kur ir tagad - drošā vietā - lielās Latvijmātes paspārnē, kur iestūcīja kāds reiz ietekmīgs ierēdnis. Taču ar vīriešiem tā ir kā ir - viņu īstermiņa ieguldījuma rezultāti attiecībā uz citiem nereti mēdz dzīvot krietni ilgāk kā uz pašiem tēmētie. Tā nu šis precētais labdaris viņai palīdzēja, bet pats jau pēc gada bija kā korķis izlidojis no ierēdņiem laukā.

Līdz šim viņa lielākoties izvēlējās precētos. Ar viņiem vienkāršāk - nāc, kad gribi, ej, kad gribi, bet, ja vajag palīdzību, to var dabūt vienā rāvienā. Sievai nav iemesls palīdzēt, bet mīļākajai jāpalīdz, jo viņa, nabadzīte, jau tā apdalīta, it kā nolikta 2.ajā vietā (ak, ja vien vīrieši zinātu, ka būt otrajā vietā ir krietni baudāmāk kā būt sievas vietā, jo sieva vieta seko kaut kur tālāk aiz veča paša ego (1.ajā vietā), 2.ās vietas - mīļākās, šefa, bērniem un nereti arī vēl aiz mašīnas). Izpaliek arī salkanības par mīlestību un kopējo pavardu ar bērniem, ar ko savulaik viņas tēvs mātei pilnas ausis bija piedziedājis un skaidrs, ar ko tas beidzās. Tagad gan varētu lūkot pēc kā stabilāka. 41 gads ir, stabilitāte dzīvē ir, laiks arī atrastos, tikai neraža, ka nav vairs neviena sakarīga vīrieša - tie, kas ir vēlējušies ģimeni, to jau ir izveidojuši vai pat jau bērnus izaudzinājuši un tikai tagad sāk savu brīvo dzīvi, bet tie, kas gribētu ģimeni, bet vēl ir bez tās, ir tie, kuru neviena sieviete līdz šim nav atzinusi par lietojamu ģimenes dzīvei. Tik izmisusi viņa arī nav. Laikam jāpārtrauc lietot tabletes un jāpaliek stāvoklī no Jura - viņš finansiāli palīdzēs un neskaitīs morāli, ka viņa atļāvusies stāvoklī palikt. Un sieva par viņa gaitām arī galvā neņem. Visiem būs labi.

_____________________________________________

Un tā arī vientuļie nesatikās.