Jāņu pārsteigums

Maira nopūtās. Atkal jau Jānis bijis jāņot un, protams, par viņu, Mairu, aizmirsis. Viņai taču arī tikko bija vārda diena, bet kurš gan pirmssvētku piektdienā atcerēsies par sievas vārdu? Tā jau kuro gadu svētki pie TV, skatoties kā letiņi lustējas masveidu koncertos. Kas gan cits atliek? Nu nevar jau pie radiem braukt un ierādīt, ka viņi ar Jāni jau labu laiku dzīvo kā sveši cilvēki.

Kā ierasts, Maira dvakojošo Jāņa ķermeni atbrīvoja no biksēm un, saņēmusi savus pa svētkiem atgūtos spēkus, ievilka nekustīgo ērmu (kā lai citādi nosauc būtni ar nenosakāmas krāsas un izteiksmes fizionomiju) tālāk gultā. Šonakt būs jāguļ uz dīvāna, pie TV. To smaku tak nevar izturēt! Pats, protams, kā jau vienmēr, neko neatcerēsies, kur bijis un kā līgojis. Viņa ņēma un pa ieradumam salocīja bikses, bet, kas tad tas? No kabatas izslīd izlietots prezervatīvs un notašķī Mairas boksersuņpurnaino čību. Šito gan Maira nepiedos! Zinot sava vīra vājo atmiņu, viņa paņēma un iestūcīja izlietoto prezervatīvu Jāņa ā-usā. Viņš turpināja krākt. Tad viņa uz vienas kājas aizlēca līdz vannasistabai, lai notīrītu cībsunīša saraukto purniņu, kas tagad izskatījās nopuņķojies. Pēc tam jau krietni apmierinātāka viņa vakarēja pie TV.

Jānis, protams, pamodās tikai nākamajā rītā un, protams, neko neatcerējās. Laikam lieki piebilst, kas notika, kad viņš pēc pamošanās aizstreipaļoja līdz mazmājiņai atviegloties...