Fundamentālā dzimumatšķirība... (2turpinājums)

Kāpēc tieši topošajiem vīriešiem jātiek pārbaudītiem caur sāpēm un jātop atšķirtiem no sieviešu sabiedrības? Manuprāt, atbilde jāmeklē „materiālā”, kas sievieti mentāli atšķir no vīrieša!

Kognitīvās psiholoģijas gaisma, uzmanību fokusē atšķirīgai dzimumu mērķorientācijai, kas no vīrieša un sievietes pieprasa atšķirīgas izpausmes. Tās vajadzīgas ne tikai savstarpējās attiecībās sabiedrībā, bet arī ģimenē, lai adekvāti un pilvērtīgi audzinātu topošo cilvēku. Abu divu dzimumu atbalsts ir nepieciešams, lai jaunais cilvēks iegūtu to, ko var sniegt tikai saskarsme gan ar tēvu – vīrieti, gan māti - sievieti; katra atkāpe jeb iztrūkums no šīs audzināšanas maksimas ved uz līdzsvara izjaukšanu cilvēcē ieliktajā pamatstruktūrā. Lai apstiprinātu šo pašsaprotamo patiesību jāizdara maza atkāpe ar skatu uz šo divattiecību – Laulību.

Laulība ir kā putna ligzda, - jo stiprāka un drošāka tā ir, jo kvalitatīvi stiprāka un veselīgāka būs populācija. Laulības „ligzdas” kvalitāte, nodrošina ne tikai nākamās paaudzes skaitlisko pieaugumu, bet, manuprāt, svarīgākais, kas diezgan bieži tiek piemirsts, ka laulāto attiecību raksturs atspoguļo sabiedrības morāli ētisko kvalitāti. Stabila laulība ir kvalitātes nesēja sabiedrībā, tā garantē visaptverošu jaunā cilvēka attīstību. Šai sakarā Džons Boulbijs (John Bowlby), saceļot trauksmi pirms vairākām desmitgadēm, ir sacījis sekojošo:

„Paradoksāli ir tas, ka tieši bagātākās sabiedrības sāk ignorēt [..] pamatatziņas. Visi ekonomikas rādītāji liecina, ka pieaug vīriešu un sieviešu ieguldījums materiālo vērtību radīšanā. Vīrieša un sievietes devums laimīga, vesela un pašpaļāvīga bērna audzināšanā vairs nenozīmē neko. Mēs esam radījuši ačgārnu pasauli.”

Tātad, lai izaudzinātu pilnvērtīgu jaunu cilvēku ir nepieciešama saskarsme ar abu dzimumu pārstāvjiem, kas nozīmē, ka katram dzimumam ir sava specifiskā mērķorientācija un ja sieviete un vīrietis ir orientēti atšķirīgi, tad arī viņu kā trauku garīgi emocionālais saturs ir atšķirīgs. Un ja saturs ir atšķirīgs, tad tam jāsatur atšķirīgas sastāvdaļas, kas pieprasa arī atšķirīgas pieejas, kad šis saturs veidojas. Diemžēl, cilvēks nav tas, par ko varam teikt, ka viss sarežģītais patiesībā ir vienkāršs. Brīžiem cilvēkā var novērot savstarpēji izslēdzošas parādības, kuras nevienmēr var uzskatīt par anomālām. Rodas sajūta, ka, lai noskaidrotu, kurš no abiem vīrietis vai sieviete, ir svarīgāks vīrišķā klātesamībā vīrietī, var atklāties arī negaidīti absurda aina. Vispārīgi, laulības loma ietvēra un apstiprināja abu dzimumu klātesamības nepieciešamību interakcijā ar topošo vīrieti, tomēr nav atbildēts, kuram no dzimumiem pieder lielāka ietekme un kurā brīdī tā klātesasmība ir īpaši svarīga un noteicoša dzimuma identitātei?

Ceru, ka lasītājs ir atskārtis, ka meklējot atšķirīgo, kas pamatotu tēzē pausto, ka vīrietis bez sievietes nevar realizēt sevi vīrieša raksturojošās kvalitātēs, izmantoju deduktīvo pieeju no vispārējā ejot izziņas dziļumā. Tāpēc nevaru apiet arī agrīnos vecuma posmus, kad formējas jaunā vīrieša loma un identitāte. Jaunā vīrieša audzināšanas procesā no ļoti agrīna vecuma jāstimulē un jāatbalsta tieši viņa dzimumam piemērotu īpašību kopuma izveide. Un tieši šajā visagrīnajā posmā vislielāko lomu spēlē tieši sievietes. Var droši sacīt, ka bez sievietes lomas pasaulē nebūtu neviena vīrišķīga vīrieša! Viņas ir tās, kuras var veicināt vai iznīcināt vīrišķo pasaulē! Kas ir tas, kas apstiprina šāda skaļa apgalvojuma patiesumu?

( turpmāk vēl)