Neceru!

Pēc tava zvana kafija garšo savādāk,

Vai tiešām mēs viens otram ko parādā,

Ko vairāk par kādu kopēju rītu,

Vai kārtējo vakaru kopā aizvadītu?

Atrodot tevi es pati pazūdu,

Starp trijām priedēm apjūku.

Nu kā lai neceru uz tevi,

Ja tu man tādu iemeslu devi?

Būt stiprai, tēlot ka nerūp,

Izlikties, ka interese pazūd?

Kamēr tu neesi rokas stiepiena attālumā,

Varētu paslēpties šajā pašapmānā!

Es nezinu kā ir pareizi, kā vajag,

Un nezinu kurā gadījumā būs smagāk.

Esot tev blakus un cīnoties pret citiem,

Vai esot tālu iedomājoties par taviem rītiem.

Kāda tur vispār vairs nozīme kafijai,

Ja nav vairs vietas naksnīgai pastaigai.

Mincīt,apsolu- es uz tevi necerēšu,

Tāpat kā vienmēr tev piederēšu!

/2014. gada 27. aprīlis/