Rakstniecība III

Sēžu uz terases un pīpēju [šim gadījumam ietaupīto Dominikānas cigāru Romeo y Julieta, dāvinājušas viedas vecāka izlaiduma pielūdzējas, kas zināja, ka Vilnim Karlovičam [Eichvaldam] tie bija mīļākie un ka tolaik, kad par dzeju varēja runāt kafejnīcās pie galdiņiem pīpējot, mēs visi par dzeju un literatūru domājām un rakstījām tieši Romeo y Julieta dūmos]. Kritiski novērtēju savu Pegaza stalli. Nau liels, taču par latviešu literatūrā pelnītu naudu pat Rainītis tādu neuzceltu [tirgus kapacitāte]; mjā, labi, ka ir tādi literatūras pabērni kā reklāmas teksti... būtu ilgāk izturējis reklāmā, būtu trešais stāvs. Pīpēju, piezīmēju pa vārdam, pa idejai cūkādā iesietā in octavo formāta skiču blokā, neesmu veģetārietis.

Domāju par mūzām. Dzejnieka mūzas ir tādas gaistošas kā silfīdas [ķeltu un ģermāņu mitoloģijā — gaisa gars, gare, gaisa stihiju personificējoša būtne sievietes izskatā], reizēm dzīvo tikai vienu dzejoli; kuŗai laimējas, izdzīvo dzejoļu ciklu, vrb pat krājumu. Mana Mūza jau 11to gadu, proti, ĪSTA rakstnieka mūza [kā Skalbem, kā Vācietim, kā Ziedonim un galu galā kā Vilim Cūkam [Lācim]]. Tāpēc vien būtu jāsāk rakstīt prōza. Re, Blaumaņa mūzas ideāls bija meitene, kas divus pūra [Pūrs — tilpuma/svara mērvienība XV–XVI gs. beramam produktam (piemēram, labībai) = 6 sieki = 54 stopi = ~ 48 kg; augstums = 32 cm, diametrs = 56,5 cm. Rīgas pūrs = ~ 68,75 l. ] maisus neaizelsusies stieptu, tādu būtu precējis. Manējā Meitene ne to vien [emōcionāli, vrb arī fiziski] dara katru dienu. Man ir dotas iespējas. Bet viena no pasaules stabilitāti noturošajām lietām ir, ka vairums no mums neizmanto savas iespējas.

Kaut kas maigs noglaužas gar kājām. Vecā kaķe. Mur. Piesakās, jo zina, ka viņai būs svarīga loma turpmāk [pierakstu skiču blokā, ka jāiekārto kaķei barošana pie mana jaunā darbgalda], tāds spalvains [ļoti] miera eņģelis.