|
|
mieru_tikai_mieru dienasgrāmata
| Pirmdiena 07-04-2014 10:08 |
|
23 140 |
bez virsrakstaVakar kādā filmā dzirdēju apbrīnojamu frāzi. Cilvēka prāts esot tik maznozīmīgs, ka pēc būtības uzskatāms par tādu kā infekciju. Savukārt vēlāk, šķirstot pirmsmiega grāmatiņu, atradu šai frāzei apstiprinājumu. Tieši prāts ir tas instruments, ar kuru cilvēks lieliski sameklē attaisnojumus savai neizdarībai, savam slinkumam, savam draņķīgajam raksturam un tieši prāts atbrīvo cilvēku no atbildības pašam par savu rīcību, jo prot sameklēt vainīgo kaut kur citur. Nevaru atrast darbu? Tad daudz mierīgāk varu gulēt, ja izlemju, ka vainīga ir stulbā valdība. Kāpēc man vajadzētu domāt par to, ka manas prasmes ir nekam nederīgas, manas valodas zināšanas pārāk vājas, mana izglītība nepilnīga, manas saskarsmes spējas alu laikmeta līmenī? Tas taču prasa milzīgu darbu ar sevi, papildus nervus, negulētas naktis, tāda situācija rada depresijai līdzīgu stāvokli, jo sāku justies tāda kā nepilnīga. Viegāk un nesāpīgāk ir uzzīmēt plakātu un iet piketā, paņemt akmeni un mest kādā logā, sakrāmēt čemodānus un rakstīt atvadu vēstules, lai palicēji tagad kož pirkstos, bez manis palikuši. Nevaru samierināties ar savu vecumu? Pie tā vainīga mūsdienu jaunatne, kas ir izlaista, nepareizi audzināta (ne tā, kā es), pieradusi pie visādiem labumiem (kad es skolā gāju, man nebija mobilā telefona), nodzērusies (vairāk par mani), sapīpējusies visādu draņķi utt. Nevaru atrast piemērotu vīrieti? Stulbi tie veči! Prātu izkūkojuši, grib tikai jaunas studentes ar maziem dibentiņiem un zirgastēm, nemaz nesaprot, kur īsta manta. Tas nekas, ka "mantai" sen beidzies lietošanas termiņš un pievienotā vērtība pa gadiem tā arī nav radīta, kopš zirgastes laikiem. Nevaru izveidot siltas attiecības? Tas, protams, ir tāpēc, ka apkārtējā pasaule ir ļauna, izvirtusi un sekla! Tie citi, nevis es.
Pasaule - tā esmu es. Katru reizi, kad saku - pasaule ir stulba, es to saku par sevi. Katru reizi, kad paziņoju - pasaule ap mani ir ļauna, es manifestēju pati savas iekšējās sajūtas. Katru reizi, kad sajūtu - pasaule ir skaista, tieši tāda sajūtos pati. Ikreiz, kad redzu - pasaule ir bezgalīgi mīļa, dāsna, atsaucīga, pārsteidzoši, bet tieši tādos brīžos arī pati pilnībā saplūstu ar šo mīļumu.
Tās, protams, visas ir tikai prāta spēlītes. Un prāts ir tik maznozīmīgs, ka patiesībā pret to vajadzētu potēties jau agrā bērnībā. |
MaryClaire: a bet istinnu glagoļiš ...
tikai ne pārāk populāru, mieriņ! #1 2014-04-07 10:17
mieru_tikai_mieru: "Pasaule - tas esmu es" - tā esot teicis Krišnamurti. Tiesa, viņš ir citos medību laukos jau 28 gadus. #5 2014-04-07 10:37
Smaidona: Ikurāt vienC patiess vārC! #2 2014-04-07 10:31
Cerinju_Peeteris: praata daudzums uz konkreeto planeetu ir konstants lielums :D #3 2014-04-07 10:33
Cerinju_Peeteris: [tas pat nau Meerfijs :D mnprt :) tas bija kaut kaads peetiijums kurja rezultaatu kopsavilkums Zinātnē un Tehnikā bija pirms 80. [?] gada proti manaa skolas laikaa.. tur gan tas bija formuleets ka :D 20. gadsimta beigaas vecuma plaanpraatiibai buus epideemisks raksturs un taa skars visas vecuma grupas :D] #6 2014-04-07 10:39
mieru_tikai_mieru: ā, Mērfijam bija arī garāks teksts. "Saprāta daudzums un planētas ir konstants lielums, bet cilvēku skaits nemitīgi pieaug." #7 2014-04-07 10:40
Pārējos 16 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
