Par manu

Šodien mani pārņēma smiekli – ieraudzīju, ka dienasgrāmatā pievienotie dzejoļi dažam labam nepatīk...tas raisīja domu – vai nu šeit cilvēki ir tik degredēti, ka pieraduši visu dzīvē redzēt skaidri un saņemt visu kā uz paplātes, tai skaitā negatīvo, ka ne uz ko labāku paši šai dzīvē nav spējīgi un citiem vēl to pašu, vai gluži vienkārši viņi no dzejas neko nesaprot, un dod priekšroku kaut kam vienkāršākam, piem., Pušķinam?? Pati vienmēr izturos ar uzmanību pret citu cilvēku radošo darbu, jo zinu, ko tas cilvēkam nozīmē, bet tie, kas neraksta var nesaprast, tāpēc viņiem ir viegli citus kritizēt...

Kad cilvēks kaut ko raksta, ja tas ir no iedvesmas, viņš raksta ne tikai savu ideju, bet arī savu sajūtu un gara-stāvokli. Kad cilvēks lasa kāda cita darbu viņš vai nu uztver vai neuztver šo radošo garu.

It kā nekā slikta tur neredzu, un vispār pat pārņem prieks, ka beidzot kādam nepatīk tas, ko esmu rakstījusi...Kaut arī zinu, ka pat, ja kādam patiktu – šis cilvēks nesaprastu manu dzeju, jo tā ir tikai metafora, kas izteic vienu atziņu. Ar to es domāju - es varu aprakstīt ziedu, kas aug, vai ainavu, ko redzu – taču mana dzeja nebūtu par šo ainavu, bet gan par kādu cilvēkam raksturīgu īpašību (labu vai ļaunu). Protams, katrs redz to, ko grib.. agrāk rakstīju pat skaidrojumus par to, ko konkrēts dzejolis izsaka, bet vēl labāk laikam būtu tulkot katru rindiņu :D Jo, kā sadaļā ‘dzeja’ saņemtais komentārs vēstīja - mana dzeja ir pretrunu pilna un nekas tā arī nav skaidrs, jo nedz cēloņi, nedz faktori ir uzskaitīti..

Atgriežos pie jau sākumā minētā – jūs tur neatradīsiet to, ko es domāju, bet tikai izteiksmes līdzekļus, kurus izmantoju. Līdzīgi kā Kristus kalna sprediķī – ir mācekļi, kam ir lemts zināt nozīmes skaidri, un ir parējie, kuriem lemts līdzības sadzirdēt – ja viņi grib sadzirdēt, tad ir labi; ja viņi tās sadzird, tad ir brīnišķīgi; ja viņi arī saprot, tad ir cerība...

Beztam, vienmēr starp tukstoš neticīgajiem un aklajiem ir kāds, kurš tic un redz, tāpēc ticu, ka šeit kādreiz uzradīsies kaut viens cilvēks, kuram patiks tas, ko rakstu.