|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| ambersoul, 27-03-2014 04:42 |
|
16 |
Rasas pļāvējs
Vējā viegli šūpojas zāles stiebri,
Aiziet tālumā saule, uz peieres parādās sviedri
Pļāvēja darbs tik tiešām ir grūts,
Tomēr nekas no tā lietderīgs nav gūts.
Vien saplēstas rokas un sāpoši kauli,
Dvēsele un miesa ir izkaltas kā tukši salmi.
Acis asaro, meklē kur ena metas,
Neredz neko, tik krūmu audzes retas.
Tik daudz reižu kājas nost autas,
Tūkstišiem rasas no stiebriem bij kautas.
Zāle liecas un atkaļ ceļas.
Tārpi no lapām rasas mierinājumu smeļas.
Cerēt tapt nesamītam,
Ticēt, gaidīt sauli krītam.
Un tā šai klusumā, kur laiks ir zudis
Pļāvējs tik daudz rasas jau sev ir guvis.
Un tomēr, vai tas ir viņa lāsts?
Lolot, mierināt kā vienīgais pasaules glāsts.
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
