satver dzīvi aiz matiem

Visa dzīve- minūte pie minūtes

Visa dzīve- minūte un pie minūtes- Es

Vai es esmu laiks? Vai esmu mērojams?

Kā cilvēks var būt netverams? Te rokas, kājas..

Dzīvs un karsts kā uguns liesma

Bet ne reizi atkārtojams.

Mēs nesam to, ko atceramies

Bieži arī izvairamies

Cilvēks nespēj slēpt pats sevi,

Pats ja neredz- rauga citi

Tas , kas reiz ir skaidrs mūsos

Vairo liesmu nedziestošo.

Paiet laiks, tas cilvēks skatās-

Kas tur bija, kāpēc nastas?

Saliec kopā prāta sēklas-

nastas tapa apdomātas..

Kur paliek viss skaistais, kad noticis?

Vai no skaistā mēs mācāmies un par to domājam?

Kas ir zelta brīdis prātā, atskatoties aizgājušo?

Kad tu, cilvēks, saproti, ka viss ir nācis pareizi īstajā brīdī,

Bet tas nav bijis rožaini īsti

Un kad tu saliec prātā visu

Tas brīdis- no nastas par atklāsmi-

Ķer to brīdi ar zobiem un nagiem, jo ieguvis esi ko vairāk

Par skasitu satraukumu sirdī un acīs-

Tu tikko esi ieguvis daļu Sevis.