Dzīve

Kad tu esi kraujas malā , kad spēka vairs nav , spēka gan fiziski , gan morāli , turpināt virzīties pretī mērķiem , ir grūti saņemties vienam pašam... Ir smagi... Gribas visu pamest , pamest novārtā un atstāt visu kā ir... Gribas izskriet ārā un kliegt cik vien ir iespējams , lai tik paliktu labāk , lai tās bēdas aizlidotu prom , bet lielākoties tā nav... Viņas paliek... Un grauž tevi iekšēji nost...

Bet , lai arī cik grūti tev klātos , tu nekad nebūsi kraujas malā viens... Tev vienmēr tur blakus būs kāds cilvēks , kurš tevi atbalstīs , cilvēks , kuram nebūs vienaldzīgas tavas domas... Cilvēks , kurš gribēs vienmēr tev palīdzēt visās problēmās... Dzīve nav viegla... Neviens neteica , ka viņa ir viegla... Bet , ar draugiem mēs šo dzīvi varam radīt fantastiskāku , ar ģimeni laimīgāku , bet ar mīļoto cilvēku neaizmirstamāku... Ir brīži dzīvē , kad tev nav spēka nekam un tu pārstāj ticēt sev , bet šie cilvēki , būs tie , kas tev teiks , ej un parādi visiem uz ko esi spējīgs!!! Nepadodies!!!. Celies!!! Cīnies pretī!!! un tā ir patīkama sajūta , kad tev ir šādi cilvēki , draugi , kas tev palīdz noticēt sev pašam!!!

Šādiem cilvēkiem ir jāpasakās, ka viņi ir tavā dzīvē…