Mīļa, tomēr apnikusi, bet žēl mest ārā

Mums katram ir kāda manta, lieta, kura agrāk ir bijusi ļoti mīļa un tuva, bet ar laiku ir nākušas klāt citas un šī agrāk tik svarīgā un mīļā lieta tiek nolikta maliņā. Kad nejauši tai uzduramies atceramies notikumus, kas ar to saistās, bet tikpat ātri no tās novēršamies. It kā tā mums vairs nav vajadzīga, bet žēl arī izmest ārā.

Bet vai tā nav arī ar cilvēkiem un attiecībām???!!!

No sākuma otrs cilvēks nozīmē visu, bet laikam, ejot jūtas samazinās un tā vēlme būt blakus, bet tajā pašā laikā nevari iedomāties savu dzīvi bez šī cilvēka.