|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| postmodernija, 15-09-2013 22:51 |
|
1 13 |
mēness noskaņās
mana esība šodien ir nepanesamāka kā citas dienas. mēness liegi iespīd manā logā un aicina doties ārpasaulē. izeju ārā. bezvējš. mēness liegi vēro mani, apspīd, es metu ēnu. melna ēna seko man. katra ēna, nakts ēna nes sevī to melnumu, ko mēs ikdienā neredzam. es vēroju to, tā esmu es, mans melnums, ko nesu sev līdzī, es gribu to apspiest, aizbēgt, bet nē. nav lemts. mēness viegli smīn, ilze, nekur tu neaizbēgsi, tu esi vēl bērns, bērns, kurš sastapies ar savu īsto esību, bērns, kura placenta tikko pavērusi pasaulei ārpasauli. nē, ne ārpasauli, bet iekšējo pasauli. manu, tavu, mūsu visu. varbūt mana esamība ir tikai neprāta, aprobežota prāta mākts halucinācijas ceļojums. es atkal uzlūkoju mēnesi. maza, balta dūmu strēmele lēnām paceļas gaisā un izkūp. vai tur izkūpēšu arī es? arī mana ēna? laikam jau. es apreibstu, prātā skan bobs dilans, kurš dzied par to, ka klauvē pie paradīzes durvīm. nav, bob, paradīzes, nav nekā, ir tikai cilvēka tēls, kas iestrēdzis šeit un lēnām noasiņo. dante, nav septiņu elles loku, nav nekā, es apreibstu no domu plūsmas un apguļos zālē.atkal mēness un putni, putni, kuri lido, tie tiecas sasniegt netveramo, brīvību, mēnesi, gaismu, laimi. bet esmu gulošs putns, kura ārējā čaula ir šeit, vēl tīri tā neko, bet iekšas mirst. vai arī jau ir mirušas. klusums. es aizveru aizkarus un ietinos segā. neļausim mēnesim vairs radīt to melno ēnu ap mums. neļausim mirt iekšēji, ļausimies mirklim, raudāsim. un no rīta atdzimsim. līdz nākamajai naktij. līdz nākamajam mēness staram |
Dansbergs: ..un "Tu" nevis uzlūko mēnesi tur ārā, bet gan savu mēnesi sevī :) Un tas ir, kā vārti jeb portāls aiz kura mīt musu pašu dēmoni, to noskaņas... ;) #1 2013-09-16 08:50
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
