Domas par tevi tik vien.

Mana mīļā tu man prātu jauc. Siltajos vasaras vakara krēslās. Kad izeju laukā un ieelpoju gaisu. Prātā doma man par tevi tik vien. Kā tu iespējams savās mājās esi. Kā tu varētu tur justies, bet tas tā. Tā es domaju mana mīļā meitene. Es paveros debesīs un redzu burvību. Kādu es vēlētos skatīt kopā ar tevi. Bet tas veljoprojām nav iespējams. Paveros uz koku galotnēm. Ievelku siltā vakara krēslas gaisu. Un iedomājos kā es dotos pie tevis. Kā mēs varētu satikties tajā vakarā burvīgā. un mēs divi vien varētu pastaigāties. Pa priežu meža takām un ieelpot to gaisu. Kurš man ir tik reibinoš. Un atgādina man par tevi. Kā pavadītu to vakaru burvīgo. Bet ir viena neliela nelaime. Es nespēju atzīties tev ka tu man mīļa. Mana kautrība to neļauj, tā gan. Tāds es esmu un tur neko nevar darīt. Bet! Tomēr var, man tā ir jāpārvar. Saņemšu dūšu un kādu dienu atzīšos. Es ceru ka tā būs. Un tad manas domas piepildīsies. Un varēsim būt kopā. Izjūtot vasaras siltos vakarus. Ar pastaigām pa meža takām. Kopā ar savu mīļoto cilvēku.

Beigas!!!