Centieni atzītiesBiju tevī ieskatijies sen, Un centos tevi sava sapnī skatīt. Bet tu neatnāci tajā man, Es tik savas jūtas nospiežu, jā gan. Beidzot pienaca ilgi gaidītā diena, Un ieraudziju tevi tik burvīgu, Kā polārblāzma debesīs. Mana sirds sitas straujāk, un straujāk, Par manu domu prātā vienu. Varbūt šī ir pēdējā reize, ka redzu tevi, Un citi nocels man tevi. Kad dosies prom uz neatgriešanos, Un tomēr tagad ceru uz to. Ka es vel tevi satikšu un atzīšos, Savās jūtās ar vārdiem kuri tev mīļi. Tas ir viens brīdis un visa tā burvība, Izkūp gaisā, kā migla vasaras rītos. Ja tomēr manu jūtu izlikšana, Tev uz paplates kļūtu vienkārši velta... |