Irbeņu laiks

Pašlaik pilnos ziedos zied irbenes. Tagad tās ir viegli saskatīt, un nu ir īstais laiks tās sameklēt un kaut kā to vietu atzīmēt, jo vēlāk rudenī tās būs daudz grūtāk pamanāmas. Mūsu pusē irbeņu ir pamaz, un neviens viņas arī neēd, jo uzskata par indīgām, bet tas ir maldīgs uzskats. Jā, protams, tās ir gan skābas, gan rūgtas un droši vien ka nav domātas ēšanai tādos daudzumos tā dārza ogas. Bet nevajag jau ar! Ja es rudenī jau pēc salnām izvāru kādu litru ievārījuma, tad man ar to pietiek vai visai ziemai. Var jau, protams tās sasaldēt un tad ziemā ēst svaigā veidā, bet es pieturos pie klasiskās metodes: es tās savāru uz pusēm ar cukuru, un ievārījums ir burvīgs. Vislabāk tas der pie kartupeļu pankūkām, jo tas rūgtenums piedod zināmu pikantumu. Var likt arī pie tējas, bet ir vēl kāds draiskāks pielietojuma veids: irbeņu sīrupu var pievienot šņabim vai pat kandžai, un tas šim dzērienam piedod neatkārtojamu garšu. Par irbeņu ārstnieciskajām īpašībām katrs var palasīt Googlē. Tā, lūk. Tagad tikai jāpaklaiņo pa mežmalām un grāvju malām un atrastās vietas jāiezīmē.