Var arī tā,pēc darba ātri jo ātri uz mājām ...

Var arī tā,pēc darba ātri jo ātri uz mājām,bet var arī citādi,ja viss negaidīti mainās,kā šo piektdien 26.04.2013.Apkrāvies ar kompjūtersomu un velosipēdu pie rokas,jau raiti atstāju Vāgnera ielas stūri,kā pēkšņi,kur rodies prieks,man priekšā pēķšņi izaug fantastiskā fotomākslinieka Valda Brauna stāvs!Viņš mani zibenīgi pavedina,es iekarstu un ne pa jokam esam fotoizstādes atklāšanā "MĀRIS MASKALĀNS.NAGĻI. LV - 4631."Ai,cik jauka zāle Dekoratīvās mākslas un .dizaina muzejā.Cilvēku sanācis neredzēti daudz,ka ar vīna glāzi pat grūti izspraukties cauri zāles visā zāles platumā.Izstādē,taču melnbaltās fotogrāfijas,tās paņēmiens un izpildījums tik tuvs manai izjūtai.Un tas ir lielisks foto stāsts par latgaliešiem,Nagļu ciema - pagasta iedzīvotājiem,par "mazo cilvēku" - ar patiesu sirdi un skatu uz dzīvi. Tie ir autentiski portreti par šo vidi.Šis ir vēstījums ar vizuālo apdari,ar pat antropoloģisku vērtību cienīgs,jo paies Latvijā vēl 30 - 50 gadi un tāds ciems vienkārši vairs nebūs.Tā ir zīme,ka daudzas vērtības aiziet nebūtībā.Te der lietišķi atcerēties mūsu leģendas,dziesminieka,flamenko ģitārista Andra Kārkliņa teiktos vārdus:"Savējos,vajag cienīt! Māris Maskalāns to ir veicis - MALACIS!

 Māris ir uzfolmējis arī dokumentālo filmu,par šo dabu ap Nagļiem un cilvēkiem,kuru demonstrēja izstādē.Tur bija neparastas operatora atrasmes: putnu mīlas dejas un lieliski "mīlas akti."Arī vienkāršais cilvēks ir līdzīgs dabai,kaislīgi un robusti "mīcās mīlas dejā" -  sava veida priekšpēle,taču tā uzreiz uz sitienu nekāps sievišķim virsū(mūsu OHO retas dāmas spēj to lieliski aprakstīt!).Bet tas ir tik patiesi un sirsnīgi!   (Vihrj  V.I)