Cīņa ar suņiem

Sēžu un skatos uz degošu sveci un uz tējas krūzi. Gaidītās mīlas vietā (tēju, kas izveidota no rožu lapiņām, kumelītes un vaniļa, izgatavotājs ir nosaucis par LOVE) esmu saņēmis siltu ūdeni ar piegaršu. Nu, neatnāca pie manis mīla caur krūzi. Šajā brīdī manī sāka cīnīties it kā divi suņi. Viens no viņiem grib mani aizvest tur kur vēlos, otrs mēģina mani nogrūst no ceļa. Un uzvarēs tas, kuru es vairāk barošu. Manos spēkos ir izcelt tējā kādu garšu un manos spēkos to nosaukt par samazgām. Pagaidām samazgu suns uzvar, jo tam pietiek ar manu padošanos slinkuma priekšā. Esmu uzsācis ceļu savas bezspēcības atzīšanai Pārmērīgas Ēšanas priekšā. Man bija tik daudz attaisnojumu, kāpēc neierasties plkst.7.30. Rīgā, 11.Novembra krastmalā 29 Retro foto telpās uz kompulsīvo ēdāju sapulci un neuzdot sev jautājumus, no kuriem esmu ilgstoši izvairījies. Es varēju aizbildināties ar to, ka meita vakarnakt aizvesta uz slimnīcu Rēzeknē un jādomā kā tur nokļūt, ar to, ka pašam ir temperatūra un sāp galva, ar to, ka nāk vēmiens. Ar to, ka cilvēki ir slinki un viņi nevīžos pacelt savu pakaļu un neatstāt mani vienu rīta sapulcē. Ar to, ka sapulces laiks ir izvēlēts nepareizi un ar to, ka man vienkārši gribas gulēt. Bet man negribas nogulēt un man ir ļoti grūti paslēpties pašam no sevis. Esmu meistars nemelot, bet arī meistars nestāstīt patiesību, līdz ar ko tieši jautājumi ir baigais apgrūtinājums. Šodien man bija jāatbild: „Kad es atklāju, ka kompulsīvā ēšana man ir problēma?” Daudz kārt atgriežoties no uzdzīves Vecrīgā (tas bija tik sen, ka liekas vairāk nav patiesībā), es diennakts veikalā pirku žāvētu vistu, majonēzes paciņu, marinētus gurķus un baltmaizi. Es to noriju dažu minūšu laikā, bet no rīta brīnījos, kāpēc uzvalks, kas vakar vēl tik smuki aizpogājās, šodien spiež. Un tas turpinājās gadiem. Arī šodien es sevī manu klasiskā neprāta pazīmes - rīkojos pa vecam, bet gaidu citus rezultātus. Man savu neprātu gribas slēpt. Un tik ļoti gribas izcelt tās saliņas, kas it kā nav saistītas ar kompulsīvo ēšanu. Tās reizes, kad tika izbaudīts katrs kumoss, tās reizes, kad rožu tēja bija iedvesmas avots, bet ne šķidrums ar „interesantu” garšu. Šodien esmu tikai ceļā uz atzīšanos, ka neesmu valdnieks par saviem ēšanas paradumiem un uz to, ka tikai stiprāks spēks var atgriez man normālu dzīves veidu. Par šo spēku esmu izvēlējies 12.soļu programmu. Šorīt svari uzrādīja 900 gramu manas masas samazinājuma vienas nedēļas laikā. Tas mani rada bažīgu. Ka tikai neizkāmēju un nepalieku par slaidu kungu! J Būšu sapulcē arī nākam piektdien! Turpināšu darbu ar 12.soļu programmu, kas palīdzējusi miljoniem cilvēku rast piepildītāku un laimīgāku dzīvi. Man var arī uzzvanīt. T. 29 56 55 56.