Phallus impudicus

Nezinu kā citur, bet mūsu pusē ar sēnēm ir pat vairāk nekā trūcīgi. Citi lasa gailenes, bet pie mums arī to nav. Ha-ha! Bet toties pie mums aug zemes tauki, jeb runājot latīniski, Phallus impudicus. Ir man zināma viena tāda vietiņa, kur šī sēne aug no gada uz gadu. Tā arī šoreiz : aizeju, pameklēju un patiešām – ir! Nu, paņēmu kādas desmit tādas smukākas un nesu mājās. Viena no sēnēm bija tāda koniskāka un tātad tuvu gatavībai, bet nekas , ja laikā sagriež, tad var ar šņabi pārliet un nav ne vainas. Šoreiz iznāca mazliet citādi. Kamēr pārnācu mājās šī sēne tievgalī bija iesprāgusi gluži kā aizperēta ola pirms cāļa izšķilšanās. Sapratu, ka ar šo olu esmu nokavējies, tāpēc paņēmu to rokā un izgāju laukā, kur uz lievenīša sēdēja divas manas kaimiņienes, un es piegāju pie viņām palielīties ar savu „lomu”. Kamēr es viņām izstāstīju visu par šīs sēnes pozitīvajām īpašībām, pagāja varbūt minūtes 15. Un ko jūs domājat! – mūsu acupriekšā tieši man rokās šī sēne pārplīsa un tajā sēdošais „cālis” izauga savus 3 cm garš un pat sāka nejauki smirdēt. Krietni izsmējušies, nolēmām to olu iestādīt zem jāņogu krūma. Līdz vakaram tas fallus bija uzaudzis pilnīgi, un ap to bija salasījies vesels bars mušu, knišļu un visādu vabolīšu. Pēc divām dienām no manas sēnes vairs nebija ne vēsts – mušas to bija notiesājušas pa tīro.