Ko pamanīju...

Tikko no karaļnama pienāca ziņa. Sakarā ar karsti slapjā laika iestāšanos, drīz mūsu mežā būšot krokodili un kaut kādas rijīgas zivteles . Kā parasti augšā ne viens īsti nezin , kas vienkāršās tautas vidū notiek: krokodilu jau, ka mudž. Arī mīlīgajā „relaksācijas ezeriņā „ papeldēt bez stresa nav vairs iespējams. Uzreiz kāda auksta, aszobaina būtne tev pieķersies pie vienas vietas. Labi jau būtu, ka pie TĀS, bet parasti tas ir maciņš.

Putnam tas briesmīgais karstums nepatīk. Sēdi uz dobuma malas un svīsti, varētu tā kā palidot, bet tad svīsti vēl vairāk, kļūsti smagāks, jo spalvas samirkst, vēl grūtāk lidot. Nekādā jēgā. Tomēr visi pasaku valsts iemītnieki nav tik nīkulīgi. Piemēram dzejnieks un kunfu meistars ir atradis un publicējis vispārīgai apskatei drauga, sunīša Pifa, skulpturālo veidolu.

Kamēr tautas saprātīgākā daļa taisa biznesu, lasīdami delikateses, indiāņu meitenes izklaidējas, atverot niršanas skolu gliemežiem.

Mežā parādījies jauns jenots, it kā īru vai skotu izcelsmes. Var jau būt, ka klīdis sen un jenotisms tikai tagad no Putna puses ievērots. Ir dzirdēti pastāsti par skotu knauzerību, kas būtiski pārspēj Putna skopumu. Īsāk, meitenes ir jāved uz restorānu, vai jācep viņām kotletes pašam, ja kabata neļauj pirmo variantu. Nav meitēns jābaro ar to , kas pašam paliek pāri. Kāda pieredzējuša zaķa padoms: nošauties ir gana komisks, bet savs racionāls kodols tur ir.

Par citiem jenotiem. Anco Armani. Pilnīgs izdomas trūkums. Var mierīgi nelasīt, nekā jauna. Rudais, kas, manuprāt ,nekad nav bijis īsti bezcerīgs variants, ir vai nu aizgājis atvaļinājumā , vai paklausījis Pifa aicinājumam un sācis augt.

Putnam saldajā ēdienā Bargā Pūces kundze. Viņa publiski atdzinās, ka nav lasījusi Aizeku Azimovu . Jes, tātad ir saulei plankumi.

Atvainojos meitenēm ,kam nikā vārdiņš „zivs”. Tas nav par Jums. Izsaku apbrīnu un arī atvainojos meitenēm, kam nikā „krokodils”.

Cienījamie fiziķi ,apzinos, ka daži apgalvojumi par lidošanu , svīšanu un smagumu nav korekti.