Kad jāatkaujas no septiņniekie un astoņniekiem

Trumpas divnieka piezīmes.

Manā tagadējā darbavietā kāda kundze , kas pildīja telpu uzkopšanas darbus, kategoriski iebilda , kad pie viņas atpūtas istabas durvīm piestiprināju plāksnīti ar uzrakstu „ Kalpotāji”. Nelaimīgā plāksnīte tika fiziski iznīcināta. Tobrīd savā pārākumā sapratu: cik dziļi dažos tomēr sēž verga dvēsele un, nedod dievs, kāds tevi nosauks par kalpu. Patiesībā pati kundze nav tas ļaunākais gadījums , jo visu mūžu tāpat ir kalpojusi sabiedrībai un to arī pēc savas izpratnes mīlējusi .Tikai mazliet vēlāk atskārtu, ka pats arī neesmu brīvs, jo vienmēr cilvēkus esmu dalījis divniekos, trijniekos, septiņniekos un astoņniekos, ar mietpilsonisku cieņu lūkojies uz kungiem un dāmām, dūžiem. Domāju , ka vienmēr esmu bijis cilvēcisks, pret tiem kam paveicies mazāk, tomēr nekad nezaudējot pārākuma sajūtu ,tādu mazu nelietīgu patīkamībiņu: redz, es tomēr esmu gudrāks, pārāks.

Tiem augstāk stāvošajiem pēc savas iniciatīvas pēdas nebučoju un pakaļas nelaizu. Tos, kas manās acīs ir cēli, talantīgi un veiksmīgi, apbrīnoju bez skaudības. Diemžēl, vai mana stabilitāte saglabāsies kritiskās situācijās, kad kāds kretīnisks trumpas trijnieks liks darīt to, ko nevēlos, nezinu. Vai būs revolūcija ? Diez vai, visticamāk tikšu salauzts un pakļaušos.

Sabiedrības netiešs dalījums kastās. Tās robežas , ko mēs katrs novelkam priekš sevis. Bruņas , ko uzvelkam sev. Tās nav prasības citiem, bet gan sava reālā stāvokļa apzināšanas.

Esmu optimists, mazliet sapņotājs. Ticu , ka gandrīz katrā ir kaut kas no trumpas divnieka , kad neviens dūzis nav bīstams. Bet lielākās trumpas, jūs teiksiet..... Nebūsim negausīgi.

Varbūt patiesībā esmu krusta divnieks un šobrīd krusti nav nosolīti.

Bet justies kā trumpai man neviens nevar liegt, vismaz šeit.