|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Ink, 07-05-2012 12:03 |
|
2 22 |
Putekļi saules gaismāIkdienā paslīd garām lielas lietas, bet nepazūd sīkumi. Mēs redzam otrā sīkas nianses, kas kaitina. Mēs vēlamies, lai otrs pieņem mūs tādus, kādi esam. Ar visiem krikumiem, gružiem un uzkrāto saulesgaismu. Bet kā zināms, saules staros putekļi vislabāk redzami...
Pieprasot no otra 100%, mēs paši vēlamies saņemt pretī tikai to kārotāko daļu... kas aizķepina ciet mūsu pašu gružus, liekot justies labākiem un vērtīgākiem. Bet nav jau sliktāku vai labāku. Vērtīgāku vai mazāk vērtīgu. Vajadzīgāku vai nevajadzīgāku ļaužu. Un mēs turpinām brist tālāk, pastiepjot roku tikai tad, kad mums vajag pašiem, bet pagriežam muguru, kad vajag otram. Cik ērti... un skumji! Un tā mēs tēlojam lepnus un vientuļus ērgļus, lai gan esam savā būtībā kā sabozušies un izsalkuši pēc Mīlestības - zvirbulēni... |
liancite: njaaa, mēs protam tikai ņemt...ar došanu ir kā ir... #2 2012-05-09 11:33
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
