Pavasara prieki

19. aprīlī., ceturtdien.

Jau cik dienas neko neesmu uzrakstījis! Taisni kauns! Un ja nebūtu ko teikt ! Ir gājis visādi – gan jautri, gan skumji, tak tomēr dzīvesprieks allaž ņem pārsvaru pār visādām klapatām, un tas jau ir pozitīvs rādītājs..

Pēdējās dienās noņemos ar malkas skaldīšanu. Tā ir vienīgā nodarbe, kuru es gaidu katru gadu un par kuru sapņoju garajos ziemas vakaros. Un tagad nu tas laiks ir pienācis, un es pa savu malkas šķūni darbojos kā bullis pa trauku veikalu un pa laikam aizskrienu uz veikalu pabarot miesu un dvēseli. Un tā nu šorīt pēc krietnas cirvja vicināšanas nolemju aizskriet uz bodi. Mājās uzģērbju tādu zolīdāku jaku, ieberu kabatā sauju sīknaudas un jau taisos iet pa durvīm laukā, bet izrādās, ka ir pazudusi mana zilā kule ar uzrakstu Virtuozie Romantiķi, nu tā, kuru man uzdāvināja dēls, lai es neblandītos pa veikaliem ar savu Dabas Draugu dāvināto tumši balto maisiņu. Neko darīt, gāju vien uz to bodi tukšām rokām un nolēmu tās pāris alus bundžas un tūtu ar krekerīšiem noslēpt kabatās. Veikalā nopirku visas paredzētās preces un pie viena arī izstāstīju pārdevējai, cik muļķīgi pazaudēju savu vijolnieku un čellistu virtuoziem veltīto mantu. Un tad ievēroju, ka bodnieces acīs lēkā velniņi, un šī jau ir gatava laist vaļā smiekliņu, bet visu laiku skatās uz manu kaklu. Īsi runājot, izrādījās, ka es to savu zilo kuli biju aptinis ap kaklu šalles vietā. Šo notikumu es ieskaitīju pavasara prieku kategorijā. DDD!