Dokumentālists

"- Kam tu viņu rādīsi, to filmu?! Kam?

- Uz ekrāna. Lielā.

- Nē, bet kas skatīsies? Kāds pamuļķis? Narkomāni, dzērāji, jā. Dzērājus un narkomānus tu apgādāsi ar filmām, normāls cilvēks neskatīsies tādus... "

Tas ir fragments no dialoga starp filmas varoni un režisoru. "Dokumentālists" ir stāsts par attiecībām, kas filmēšanas laikā veidojas starp, manuprāt, visai dullu bābu un kinorežisoru - operatoru Ivaru Zviedri.

Ivars Zviedris ir dokumentālists ar īstu kinošņika čuju, ņuhu un poņu (ceru, ka sapratīsiet tāpat un tulkot nevajag:D) un bez tā visa - vienkārši foršs cilvēks. Inta - visai kolorīta un histēriska dziedniece, par kuru Ivars grib uzņemt filmu, bet viņa tam pretojas - sākumā nolādot un uzsūtot izsitējus, vēlāk "pabaidot" ar skābes ieliešanu acīs, solot sadauzīt kameru, brīžiem uzņemoties režisūru, mācot, kā jāfilmē, un liekot dokumentālistam pašam kļūt par stāsta varoni, lai gan viņš arī neslēpj, ka caur Intu vēlējies arī parādīt/apskatīt savu darbu un misiju.

Godīgi sakot, es no Intas aizbēgtu jau pēc pirmajām pāris minūtēm, bet Ivara pacietība ir vainagojusies ar lielisku stāstu par savdabīgām attiecībām, kas gan nav ne porno, ne arī `big love`, toties drāmas gan te netrūkst. Filmas īpašo atmosfēru rada arī tas, ka tā ir vērojums, nevis inscinējums. Šis stāsts notiek pats no sevis. Tā ir sevis vērošana arī Ivaram, un viņš saka, ka bijis jocīgi raudzīties uz sevi - cilvēku, kas parasti ir kamerai otrā pusē - no malas. Ieskatam dažas epizodes: http://www.facebook.com/Dokumentalists/videos

Pirmizrāde nākamnedēļ - "Lielā Kristapa" filmu skatē 13. aprīlī «Splendid Palace» Lielajā zālē.