Pilnmēnes naktī.

Visām bedrēm tiltus neuzliksi,

visām pāri nepārlēksi

kāda ir arī jāizbrien...

Ai letiņi mēs bēdu brāļi,

mēs dievu atraidītā tauta...

mēs brīves asniem,

ko gadiem audzējuši esam

ar skubu virsū lejam

gan ķildu sūro sulu,

gan mantrausības aso sārmu!

kur mūsu prāts,

kad drauga roku projām grūžam

un kangaru par džentlmeni paužam.

kur mūsu lāsts ,kur akmens,

kas ceļinieku gāž...?!

kāpēc no labo nodomu liniem

vien iemauktus spējam sev vīt

un mantības mānīgo rēgu`

par bāku raugām tūlīt...!?