Erosa cilts.

Lielā uguns vērsme tagad ir pārgājusi.Zeme sāk apzelt,jauns laiks ir atskrējis no mūžības uz veco zemi.Pasaule stāv uz vietas,bet viņa ir kailāka tikusi..

Mēs varam uzmeklēt tāļo Zemgales malu un klejot pa viņas ceļiem.mēs varam atrast pat vietu,kur reiz kūpēja pilnības dzīve.Bet mēs redzam tik dzeloņu drātis ,apdegušu koku stumbrus ,māju drupas un aizaugušu ābeļdārzu pie meža ezera Pār laukiem sērīgi joņo vējš ,kustinādams nepārredzamus ziedu un smilgu krūmus,kuri saauguši citreizējā druvā.Tās visas ir kapu puķes ,ko laiks audzinājis plašajai godībai.Vēju un smaržu mums,liekas ,uzdvešpagāniskā un skaistā Krišjāņa Kraukļa gars,jo viņa soļi reiz staigājuši pa šiem laukiem Bet viss ir citādi,pat debesis tukšākas liekas.

kur pagalms ar kokiem reiz stāvēja ,tagad ir maza būda uzcelta.Zālēm aizaugusē labības druva liesi šūpojas saulē un vējā.Nabadzīgs ,nespēcīgs iemītnieks tur dzīvo un kaujas ar badu un sapņo - vienīgi par maizi.Viņa mājas iedzīve līdzinās pirmcilvēku iedzīvei.Viņš daudzmaz līdzinas tam jaunlaiku cilvēka tipam,kurš domā ,ka tagad pasaule ir uz pilnības ceļa,jo zeme var paēdināt izsalkušos

Zeme ir tukša.Viss sabirzis sīkumos .Leģenda ir satinusi savā miglājā lielos cilvēkus un plašumu un brīvi.Lielais slepkava ir pārstaigājis zemiun nokāvis visu,kas ķēnišķīgs.Viņam ir īgnums pret visu lielu un īpatnēju.Viņa pēdās iet viņa pavadoņi - līķu aplaupītāji.Pēdējie dievi ir miruši un viņu cilts pārtiek no no viņu laupījumu dalīšanas.Ko viņš dos vietā ,lielais slepkava - ko viņš var dot?Viņš sildas pie pagātnes pelniem un pārtiek no atmiņām.Aiz viņa guļ dievu un daiļuma kapsēta.

no Jāņa Akurātera grāmatas Erosa cilts, stāsta Zemnieks - Pans.